Latvāņi Latvijā joprojām ir problēma, ar kuru sarežģīti cīnīties. Ja zeme tiek apsaimniekota, tas izdodas veiksmīgāk, tomēr, ja blakus nekas netiek darīts, to populāciju ir grūti ierobežot arī tiem, kuri ar to cīnās. To ir apjautuši arī Līvānu novada Jersikas pagastā.
“Iedzīvotājiem bija sūdzības, kad latvānis istabā līda. Centrā dzīvo vecāki cilvēki, piemēram, vientuļa sieviete, nu, ko viņa var izdarīt tam latvānim, kas tikai plešas plašumā,” stāsta pagasta pārvaldes vadītāja Anita Lietauniece.
Zemju īpašniekiem tika rakstītas vēstules, aicinot apkarot latvāņu izplatīšanos, tomēr ne visiem ir spēks un pat fiziski iespējams to izdarīt. Latvāņi aug Jersikas ciematā, gar upes krastu, pa dzelzceļa malu elektrolīnijām, ceļmalās, vietās, kas nav lauksaimniecības zemes un netiek apstrādātas.
“Jersikas ciemā ir pamatskola. Mēs bijām norūpējušies, ka bērni var ciest. Ja latvāņa sula nonāk uz ādas, ļoti apdedzina saules staru ietekmē. Un tad mēs domājam un meklējam risinājumu,” stāsta Lietauniece.
Līvānu novadā ir pieņemts īpašs plāns 2018.- 2022. gadam, lai latvāņus vienlaicīgi apkarotu visā pagasta teritorijā, arī privāto zemju īpašnieku zemēs. Ir atrasta firma, kas to dara profesionāli – miglojot.
“Miglojam Jersikas pašvaldībā latvāņus ar selektīviem herbicīdiem, iedarbojas tikai uz divdīgļlapju augiem, zāli neskar, dabai ir saudzīgs. Miglojot augs aiziet bojā, sapūst sakne. Tas, kas ir nomiglots, tas vairāk neaug,” stāsta SIA “MB Grimons” valdes priekšsēdētājs Mikus Bērziņš.
Miglošana Jersikā veikta aizvadītajā vasarā un arī jau šajā. Rezultāts ir acīmredzams. Vien dažās vietās latvāņi sasnieguši vairāku metru garumu un izveidojuši ziedkopas, taču lielākoties tie ir nelieli un nodzeltējuši. Tiem, kuri izauguši raženāki, nav trāpīts ar ķīmiju, tāpēc process ir jāatkārto, norāda Bērziņš.
Izmaiņas pamanījuši arī vietējie iedzīvotāji: “Tie dzeltenāki kļūst, jēga ir, nav vairs cilvēka augumā, maziņi.”
Inga un Māris stāsta, ka latvāņi Jersikā auga raženi, ar katru gadu iekarojot arvien jaunas teritorijas: “Kaut kas jādara, jo tie izplatās pa visurieni. Un tas jādara katru gadu, līdz izzudīs, jo vienreiz nepietiks, ar viņiem jācīnās.”
Jersikas pagastam miglošana izmaksā ap trim tūkstošiem eiro. Ja latvāņi aug jau lielā platībā, miglošana ar selektīvajiem herbicīdiem, nekaitējot apkārtējiem augiem, ir veiksmīgs risinājums, kā cīnīties, pārliecināts Bērziņš. Savukārt, pļaujot regulāri, latvāņi paliek nīkulīgāki, bet iznīcināt tos nevarot. Nelielos apjomos var griezt ziedkopas, izdurt rozetes vai sakni pāršķelt.
“Kur apjoms liels, tur miglošana ar selektīvajiem herbicīdiem ir vienīgais variants. Un es domāju – citu nebūs,” saka Bērziņš.
Līvānu novada Jersikas pagastā latvāņu ierobežošanas pasākumi plānoti arī turpmākos gadus, līdz izdosies latvāņu augšanu apturēt un pārējās augu sugas gūs pārsvaru. Jāteic gan, ka patiesībā katrs zemes īpašnieks ir atbildīgs par savu teritoriju, īstenojot darbības, kas ierobežo latvāņu augšanu.
