Taču nepilnus 300 tūkstošus eiro izmaksājušais jaunums aizvien rada tieši pretēju efektu - šoferi nīkst pie luksoforiem vai nervozi spiež pedāli grīdā, lai paspētu «uz zaļo», bet gājēji, pēc obligātās pogas nospiešanas nespēdami sagaidīt atļauju ielas pāriešanai, riskē un iet pie sarkanās gaismas. Pašvaldība neslēpj, ka regulēt jauno sistēmu vēl tikai mācās, tomēr par izgāšanos to nesauc.
Bet kamēr speciālisti eksperimentē ar dārgām luksoforu sistēmām, policija skaita upurus. Pāris mēnešu laikā Jelgavas ielās uz gājēju pārejām izdzisušas divu pilsētnieku dzīvības. Policija aizvien skaidro, kādēļ šoferi spieduši grīdā pedāli mirklī, kad īpaši norādītā vietā uz ielas priekšroka dota gājējiem. Uzrunātajiem ceļu satiksmes dalībniekiem gan skaidrojums nav ilgi jāmeklē. Šoferis Ervīns, kas strādā vienā no Jelgavas autoveikaliem un ikdienā apspriežas ar daudziem stūrmaņiem, rekonstruētajai pilsētas centrālajai ielai velta kritiku:
«Raiņa ielā vēl ok, Lielā iela vakaros ir kapi... Kamēr tā [inteliģentā satiksmes vadības sistēma] nestrādāja, vēl varēja tikt pāri no viena gala uz otru. Ja ierubī sarkano uz kādām piecām minūtēm, ka nevar tikt pāri, nu, tad ir jāskrien.»
Autovadītāja viedoklim piekrīt Jelgavas galvenais ceļu policists Aivars Putniņš, kurš atzīst - ieilgušās nepilnības satiksmes organizācijā šoferos vairo agresiju.
«Luksoforu sistēma pašlaik nav saregulēta tā, kā vajag. Tā padara satiksmes dalībniekus nervozākus. Negadījumu skaitu, es domāju, tas neietekmē, bet tas vienkārši nervozē cilvēkus,» saka Putniņš.
Izņemot divus nāves gadījumus uz pārejām, pārējos satiksmes negadījumus Jelgavas centrā policija sauc par nebūtiskiem, lai gan vēl dažiem gājējiem nodarīti viegli miesas bojājumi, bet citās avārijās cietušas tikai mašīnas. Inteliģentā satiksmes vadības sistēma šoferus steidzina iekļauties tā sauktajā zaļajā vilnī, kaut luksofors pārlec sarkanajā režīmā. Savukārt gājēji un riteņbraucēji, negribēdami spiest luksofora pogu vai nespēdami sagaidīt pauzē apstājušos simt sekunžu atskaiti līdz zaļajai gaismai, riskē un dodas pāri četru joslu ielai.
Jelgavas mērs zaļzemnieks Andris Rāviņš, kas gudro satiksmes organizēšanu noskatījis kādā Ungārijas pilsētā, vaino pašus braucējus un gājējus, kas negrib ievērot noteikumus.
«Ir viena problēma - satiksmes noteikumu ievērošana. Satiksmes noteikumi tam ir radīti, lai ievērotu un nebrauktu tad, kad ir sarkanais. Un arī gājējiem tāpat ievērot. Ar šo sistēmu nodarbojas vienīgi Viļņā dislocēta firma, un tas mums rada problēmas. Dažās Eiropas valstīts šī sistēma ir ieviesta, mēs arī mācāmies, apgūstam, ieviešam un mācam citus,» saka Jelgavas mērs.
Tomēr izrādās, ka mācīties no Jelgavas pagaidām īsti neviens negrib. Nākotnē ko līdzīgu, bet tikai vienā Brīvības gatves posmā ārpus centra, varbūt kā pilotprojektu domā ieviest galvaspilsēta. Rīgas Domes Satiksmes vadības centra vadītāja vietnieks Ilgvars Lipsts skepsi skaidro ar nu jau desmit gadu seno kaimiņvalsts Lietuvas pieredzi.
«Dārgs prieks sanāk. Viļņa 2004. gadā izdomāja visu pilsētu uzlikt «uz adaptīvo vadību», ieguldīja pāri par 30 miljoniem latu. Rezultātā Viļņas centrā tā sistēma strādā slikti. Tā nespēj nodrošināt saprātīgu vadību. Simt procentu pārliecība nav, ka būs tā, kā sola - ka caurplūde palielināsies par 20 - 25 procentiem,» vērtē Lipsts.
Jelgavas praksi, pārvēršot centrālo ielu par maģistrāli, kurā pašlaik cietēju lomā ir gan šoferi, gan gājēji, asi kritizē arī riteņbraukšanas eksperts Nauris Lārmanis. Viņš saka - mūsu valstī satiksmes organizētāji kāpj uz tiem grābekļiem, kādus jau sen pieredzējušas un par zaudējumus nesošiem atzinušas attīstītās Eiropas valstis.
«Gājējiem un riteņbraucējiem, lai šķērsotu ielu, sanākt lūgt atļauju ar pogas spiešanu. Jelgavas gadījumā, kad ir viena lielā, galvenā iela, tas nekādi nepalīdzēs attīstīties teritorijām ap šo ielu. Jo sevišķi pilsētas centrālajā daļā prioritātei ir jābūt gājējiem, riteņbraucējiem, sabiedriskajam transportam un tikai pašās beigās privātajam transportam. Gājējs ir tas, kas uztur pilsētas ekonomiku,» saka Lārmanis.
Jelgavas vadība sola, ka šā gada laikā ar inteliģento satiksmes vadības sistēmu tiks galā, bet līdz tam aicinājusi Valsts policiju pastiprināt darbu, lai disciplinētu autovadītājus.
