Mīlestība uz literatūru un skolu skolotāju Elizabeti Leiti ir pavadījusi visu mūžu, bet viss sācies ar Annu Saksi. “Man patika pētīt rakstnieku fotogrāfijas, un vienā no fotogrāfijām, kā man vēlāk pateica vecāki, bija Anna Sakse ar spalvaskātu rokās. Bet man likās, ka viņa ir skolotāja, un es vienmēr teicu - es būšu skolotāja,” stāsta latviešu valodas skolotāja Elizabete Leite.
Pēc 47 darba gadiem, no kuriem 41 aizvadīts Zaļenieku skolā, šis ir pirmais mācību gads, kad viņa vairs nestājas klases priekšā. Bērni gan vēl labi atceras iedvesmojošo skolotāju, kura spēj iet līdzi laikam, un kuras vadībā lasīšana kļūst par interesantu nodarbi. “Ar viņu strādāt kopā bija ļoti forši. Ierodoties uz stundu, tu saproti, ka būs kaut kas jauns. Stundas pagāja ļoti interesanti, jo viņa stāstīja par lietām, kas ļoti interesēja un noder arī šodien,” stāsta Zaļenieku vidusskolas audzēkne Sanda Jurāne.
Jautāta par nākotnes skolu un centieniem pēc izcilas mācību kvalitātes, skolotāja atzīst, ka radošums un reformas izglītības sistēmā roku rokā gājušas visos laikos. Vien mūsu sabiedrībai bijis par maz laika un pūļu, lai šīs izcilības veidotu. “Tā ir tāda iespēja skolotājam saredzēt, kur ir tā skolēna iespējamā vieta, bet ne katrs to piepilda. Tas ir atkarīgs no skolotāja. Protams, ka ir grūti strādāt, ja tev ir 10-12 bērni klasē, jo tad, kad ir vairāk - tā ir tā bērnu dažādība. Viņi viens otru var pamācīt,” stāsta Leite.
Ceturtdienas vakarā skolotāja Leite būs viena no tiem trim Jelgavas novada pedagogiem, kuri saņems pateicību par mūža ieguldījumu jaunās paaudzes izglītošanā. Darba dzīve ar to gan nebeidzoties. Turpmāk skolotāja kārtos materiālus skolas muzejā, darbosies ar lasītāju klubiņu.
