Turklāt Jelgava savā ziņā nolēmusi iet Rīgas pēdās – ja nokārtos maksājumu karti domei lojālajā SEB bankā, brauciens izmaksās lētāk. Iedvesmojoties no Jelgavas pieredzes, jau pēc vēlēšanām līdzīgi grasās rīkoties citas pilsētas.
Līdzšinējo 70 centu vietā brauciens Jelgavas sabiedriskajā transportā no 1. augusta maksās vienu eiro. Savukārt 85 centu tēriņi par iekāpšanu autobusā sagaida tos pasažierus, kas kļūs par Jelgavas domes sabiedrotās „SEB bankas” klientiem un tajā pasūtinās speciālu norēķinu karti.
Jelgavnieki pie īpašās bankas kartes varēs tikt tikai vienā filiālē, bet par karti ik gadu bankai būs jāmaksā pusotrs eiro.
Pašvaldības uzņēmuma «Jelgavas autobusu parks» šefs Pēteris Salkazanovs skaidro, ka iedzīvotāju karti bankā varēs paņemt jebkurš.
„Ja atbrauc uz vienu dienu, tādu karti ņemt nav loģiski. Tāpat kā Rīgā – braucot uz Mežaparku uz Dziesmu svētkiem, maksāju ar skaidru naudu. Tik reti sanāk braukt, ka e-talons man nav vajadzīgs. Labāk lai makā kā papīrs stāv skaidra nauda. Nekas, ka tad brauciens sanāk uz pusi dārgāks – es varu to atļauties,» spriež Salkazanovs.
Pašlaik ir maz ticams, ka nodoms celt biļetes cenu varētu iestrēgt pēc Jāņiem gaidāmajā Jelgavas domes sēdē. Zaļo un Zemnieku savienības kontrolētās domes koalīcijai pieslējusies gan «Vienotība» un Nacionālā apvienība, gan „Saskaņas centrs”, kas vēl pirms vēlēšanām pilsētniekiem solīja panākt īpašus labumus sabiedriskajā transportā.
Pēkšņo sadārdzinājumu pilsētas mērs Andris Rāviņš (ZZS) komentēt nevēlējās, savā vietā deleģējot vietnieku Juriju Strodu no Nacionālās apvienības.
«Pagājušajā gadā dotācijas [autobusu parkam] bija divi miljoni, bet šā gada budžetā ielikti 1,6 miljoni. Ja nav, kur naudu papildus raut, jāiet ceļš bez šķērssubsīdijām – kaut kas jāmaina,» saka Strods, piebilstot, ka pašvaldības vadība uzticas kapitālsabiedrības spējai saimniekot ekonomiski.
Valsts kontrole gada sākumā saskaitīja gandrīz 13 miljonu eiro tēriņus, ko pēdējo dažu gadu laikā Jelgavas autobusu parks iztērējis, iespējams, nelietderīgi. Lielāko daļu veido jaunu autobusu pirkšana no pašvaldībai pietuvinātas kompānijas bez konkursa. Tāpat pārvadātājs šķiedies, dāsni maksājot par autobusu remontēšanu un pulēšanu paša vadībai piederošai privātfirmai. Jelgavas dome Valsts kontroles atzinumiem nav piekritusi.
Sekojot Jelgavas piemēram, ar nākamo gadu līdzīgu sadarbību ar bankām plāno Liepāja, Jūrmala, Salaspils, Rēzekne un Ozolnieku novads. Rēzeknes mērs Aleksandrs Bartaševičs no «Saskaņas centra» sola, ka bankas kartes ieviešana neliks pārējiem maksāt vairāk par 50 centiem.
«Protams, atšķirība būs. Tiem, kas maksās ar kartēm, būs atlaidīte. Bet pārējiem cena nepalielināsies,» Bartaševičs apgalvo, ka nav arī plānots celt biļešu cenas. Pašvaldības izšķiršanās esot vienkārša – pārvadājumi ir vai nu uz domes budžeta, vai pasažieru rēķina.
Rēzeknes domes vadītājs Bartaševičs sola, ka tarifu arī nedomā celt, kaut brauciena pašizmaksa ir viens eiro. Iemesls esot nevis politiskas bailes, bet gan bažas, ka tad strauji kritīsies braucēju skaits.
Jelgava rēķina, ka cenas kāpuma dēļ varētu zaudēt aptuveni 6% jeb divus miljonus braucēju gadā.
