Jaunu centru ieslodzītajiem cels sagruvušā Zolitūdes veikala būvnieks

Lai cīnītos ar plaši izplatīto atkarību sērgu Latvijas cietumos, līdz 2016.gada pavasarim Olainē taps rehabilitācijas centrs no narkotikām un alkohola atkarīgajiem ieslodzītajiem.

Valsts cer, ka jaunās telpās un profesionāļu vadībā cietumnieki spēs izrauties no atkarību varas un atgriezties sabiedrībā. Jaunā rehabilitācijas centra ideju gan aizēnojusi uzņēmēju ieilgusī cīkstēšanās par četrus miljonus vērtā projekta celtniecību, kurā ar zemāko cenu uzvarējusi pašlaik ne spožāko reputāciju baudošā būvfirma „Re&Re”.

Pēc Ieslodzījuma vietu pārvaldes datiem, teju 70% notiesāto gada laikā pirms nonākšanas cietumā lietojuši narkotikas un, nav noslēpums, turpina to darīt arī cietumā. Ar Olaines cietuma slimnīcas jauno korpusu to iecerēts mainīt.

Stādieties priekšā, atkarīgs cilvēks cietumā nav īpaši iesaistāms citos resocializācijas pasākumos, ja viņam galvā ir tikai viena doma – kur dabūt devu,” stāsta Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšniece Ilona Spure.

Viņa stāsta, ka atkarīgo rehabilitācijas centrs Olainē būs lielākais valstī ar 200 ieslodzīto vietām vienvietīgās un divvietīgās kamerās. Ar norvēģu un poļu kolēģu atbalstu darbiniekus apmācīs, kā profesionāli strādāt ar atkarīgajiem. Bet būtu maldīgi to uzskatīt par sanatoriju, uzsver projekta vadītājs Māris Luste.

Viņiem būs iespēja piedalīties terapijas programmās, apmeklēt sporta zāli, bibliotēku. Bet mēs to redzam, ka tā būs pilnvērtīga soda izpilde, un caur šo atkarību mazināšanu mums izdosies mazināt citus viņu noziedzīgas uzvedības riskus. Viņi būs pilnā mērā nodarbināti visu dienu,” saka Luste.

Jaunais cietuma korpuss Olainē, ko nevajadzētu jaukt ar jaunā cietuma ieceri Liepājā, būs gatavs 2016.gada pavasarī. Norvēģijas valdības finansētā 4,3 miljonus eiro vērtā projekta būvdarbu iepirkumu kopš pavasara pavadījusi virkne pārsūdzību.

Galu galā līgums noslēgts ar kompāniju „Re&Re”, kas piedāvājusi zemāko cenu. Pārvaldes priekšniece atzīst, ka uzņēmuma reputācija pēc sagruvušā „Maxima” veikala un Rīgas pils ugunsgrēka rada bažas.

Neslēpšu, ka arī mani kā vadītāju satrauc šie ētiskie aspekti, un neteikšu, ka es ar vieglu roku varēju parakstīt šo līgumu. Bet ir jāsaprot, ka šobrīd jebkura valsts pārvaldes institūcija, kā mēs, zināmā mērā esam šīs situācijas ķīlnieki. Jo gads ir pagājis, bet vai mēs varam runāt, kurš ir vainīgs?” retoriski vaicā Spure. „Tas nozīmē, ka mums nav tiesiska pamata neskatīt tai skaitā arī „Re&Re” pieteikumu šajā atklātajā konkursā. Pēc ētikas aspektiem vien mēs diemžēl nevaram izslēgt no konkursa konkrēto būvuzņēmēju,” atzīst pārvaldes vadītāja.

LTV raidījums „De facto” aplēsis, ka „Re&Re” gada laikā kopš Zolitūdes traģēdijas saņēmis vismaz 11 miljonu eiro vērtus valsts un pašvaldību pasūtījumus, no kuriem Olaines cietuma korpusa projekts ir vērienīgākais. Tas rāda, ka uzņēmums notikušajā nav cietis, Latvijas Televīzijā nesen atzina politoloģe Vita Matīsa. „Acīmredzot šī būvkompānija nekā nav cietusi. Tāpat kā „Maxima” nekā nav cietusi. (..) Tas, ko es redzu – tie, kas bija zem tām drupām, viņi un viņu piederīgie ir cietuši,” norādīja Matīsa.

Būvkompānijas vadība no tiešas komunikācijas ar medijiem sistemātiski izvairās. Uz jautājumu, kā uzņēmums nodrošinās apakšuzņēmēju darba kvalitāti, valdes priekšsēdētājs Ainārs Pauniņš rakstiskā atbildē Latvijas Radio klāsta, ka kontrole notiks „gan pēc būtības, gan projekta dokumentācijas, gan nosakot un ieviešot stingru iekšējo darba organizāciju”.

„Re&Re” grupas jaunā stratēģija paredzot divkārši pārbaudīt ikvienu sagatavoto projektu gan pirms būvniecības sākuma, gan tās laikā.

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti