Viņa izskats ir atšķirīgs, un “sapucēšanās” var prasīt pat 2 – 4 stundas.
“Sataisīties ir vieglākais, pats grūtākais ir izturēt to visu, tāpēc ka kādas 7 līmes tur kopā to visu. Uzlīmēti mati, uzlīmētas skropstas, ļoti bieži daudz kas ir salīmēts, un bieži tas ir sāpīgi un nepatīkami. Tāpēc grūtākais izturēt to visu,” stāstīja Rojs Rodžers.
“Jā, skaistums prasa upurus. Un tu gribi izskatīties labi, vai tā, kā tev patīk, tur varbūt jāpacieš fiziskas vai emocionālas sāpes. Man vienkārši patīk. Un īstenībā - kāpēc es to daru? Tā ir mana izpratne par, tā teikt, sapucēšanos,” skaidroja Rojs Rodžers
Viņš nebaidās atzīt, ka ir atšķirīgs, un stāsta, ka par Latvijas sabiedrības negatīvismu ir daudz iedomu.
“Es dzīvoju Maskačkā, es braucu 15. trolejbusā. [..] Protams, cilvēki skatās, dažreiz kaut ko pasaka, bet tas nav nekas lielāks par to. No tā var secināt, ka varbūt tās iedomas ir, ka Latvijas sabiedrība ir ekstrēma vai negatīvi noskaņota, bet man liekas, ka realitāti ir daudz mierīgāka un saprotošāka, varbūt,” sacīja Rojs Rodžers Linkvevičs.
Viņš uzskata, ka sabiedrība viņu pieņem, bet valsts - līdz galam nē. Ar šādu situāciju viņš saskāries, darbojoties jauniešu Saeimā.
“Man bija līdzi varavīksnes karogs, es gribēju uztaisīt smukas bildes, tās bildes bija smukas, man pienāca policists un teica, ka pie šīs iestādes nedrīkst fotografēties ar šādiem karogiem, viņš man lika izdzēst visas šīs te bildes. Es viņas arī izdzēsu, negribēju uzsākt strīdus vai vēl kaut ko, neprasīju pamatojumu, vai ir likums vai kas tāds,” stāstīja Rojs Rodžers.
“Tajā brīdī šādas situācijas izraisa jautājumu, vai esmu pilnvērtīgs sabiedrības loceklis?” viņš piebilda.
