Tas izlemts, vēl pirms jaunais VID vadītājs ir stājies amatā.
Cīrule atzinusi, ka finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (Zaļo un zemnieku savienība) viņu informēja par šādu pienākumu, kas būs viena no viņas pirmajām prioritātēm.
"Taču viņa pateica, ka viņu neapmierina [iepriekšējais vadības] sagatavotais plāns, kā to [atlaist darbiniekus un reorganizēt iestādi] vajadzētu realizēt," sacījusi Cīrule.
"Es saprotu, ka tas būs viens no maniem uzdevumiem - šo plānu pārskatīt un secināt, kur mums ir vairāk lieku resursu un kur mēs varam veikt šīs optimizācijas.
Štatu samazināšana nekad nerada pozitīvas emocijas. Tāpēc ļoti skaidri ir jābūt kritērijiem, kurās funkcijās mēs šos štatus samazinām. Noteikti tas nevar būt vienāds procentuāls samazinājums visur, jo to darbinieki nekad nesapratīs," norādījusi Cīrule.
Līdz ar daļas darbinieku atlaišanu gan ir paredzama algu palielināšana pārējiem darbiniekiem.
Vēl pie steidzamākajiem darbiem ir jāpieskaita VID stratēģijas izveide nākamajiem trim gadiem. Tāpat ģenerāldirektoram būs jātiek galā ar Finanšu un Muitas policijas apvienošanu.
Jau ziņots, ka VID vadītāja amata konkursā tālāk sarunai ar finanšu ministri izvirzīta apdrošināšanas jomas pārzinātāja Cīrule. Par to pēdējā konkursa komisijas sēdē bijis vienprātīgs lēmums.
Konkursa trešajā kārtā iekļuva kopumā četri pretendenti, taču Kokrūpniecības federācijas izpilddirektors Kristaps Klauss atsauca savu kandidatūru. Līdz ar to bija palikuši trīs pretendenti, tostarp Cīrule, Latvijas Bankas pārvaldes vadītāja vietnieks Andris Ņikitins un nodokļu plānošanas speciālists Kaspars Rumba.
Tāpat vēstīts, ka VID darba nenovērtēšana sabiedrības un politiķu vidū, kopējo mērķu trūkums valsts pārvaldē, kā arī reformu neesamība, ilgstoša smagu problēmu un jautājumu nerisināšana kļuva par galvenajiem iemesliem, kāpēc VID ģenerāldirektore Ināra Pētersone maija beigās iesniedza atlūgumu.
