Pētījumos maksimālais pieļaujamais ogļskābās gāzes daudzums gaisā noteikts 1000 molekulas uz miljonu gaisa molekulu, kas ir salīdzinoši slikts, pieelpots gaiss.
Bet, kad Alfrēda Kalniņa Cēsu mūzikas vidusskolas ēkai izstrādāja projektu, tad rādītājs, kurā iekļauties, bija pat 2300. Tas nozīmē, ka izpratne par vēlamo gaisu telpā katram šeit bijusi sava. Rezultāts – modernās iekārtas gaisu telpā spēj atjaunot vien naktī, kad tur neviena nav, bet dienā nodrošināt vajadzīgo nespēj.
A.Kalniņa Cēsu mūzikas vidusskolas direktors Vigo Račevskis stāsta, ka skolas centrālajā koridorā ir vissliktākais gaiss. “Vienīgā ventilācija šajā koridorā ir no vienām trepēm un no otrām trepēm - durvis stāv vaļā nepārtraukti, ” saka direktors.
A.Kalniņa Cēsu mūzikas vidusskolas audzēkne Una Aizgale stāsta, ka “gaiss šeit ir ļoti sauss, tiešām galva sāp”.
“Es regulāri pilinu acīs pilienus, jo savādāk vienkārši acis sāp un paliek sarkanas,” saka Una.
Viņai piekrīt arī A. Kalniņa Cēsu mūzikas vidusskolas audzēkne Anete Buša, kura piebilst, ka “ir reizēm grūti, tā, ka galva sāp un acis ļoti grauž, ir ļoti grūti, ja uzturies te no rīta līdz vakaram vēlam, tad ir ļoti grūti”.
Vienā no 4.stāva telpām veikts eksperiments – rudenī iebūvēts neliels atverams logs, un šīs telpas radītāji būtiski atšķiras no tiem, kas tādai pašai telpai bez atverama loga.
A.Kalniņa Cēsu mūzikas vidusskolas audzēknis Jānis Freidenfelds saka, ka “trešā stāva klasēs gaiss ir vislabākais, ceturtajā stāvā nu tā, nevar atvērt logu, izņemot vienā klasē, kur ir slēdzis, ar ko var atvērt”.
45% - tas ir zemākais nepieciešamais gaisa mitrums mūzikas instrumentiem, bet, lai tādu panāktu, nākas pielietot pašiem savas gaisa mitrināšanas metodes. Skolas kolektīvs atzīst, ka šādās mūzikai projektētās telpās gan būtu bijis arī par to jāpadomā, bet nu 10 logus mainīs pašvaldība, kas rēķinās ar aptuveni 10 tūkstoš eiro lieliem izdevumiem.
