Patlaban Jēkabpilī pie varas ir septiņi dažādi politiskie spēki. Neskatoties uz to, vairāki domes pārstāvji apliecina – 90% procenti lēmumu tiek pieņemti vienbalsīgi. Domes deputāts Aigars Nitišs (LZP) apliecina, ka ikdienā partejisko piederību neizjūt. „Varbūt agrāk tā politika lielāku lomu spēlēja, kad politiskā piederība ļāva piesaistīt vairāk naudas pašvaldībām. Uz doto brīdi pamatnauda vairāk nāk caur Eiropas fondiem (..),” stāsta Nitišs.
Līdzšinējo Jēkabpils mēru rindā pēc amatā pavadītā laika pašreizējais domes priekšsēdētājs Leonīds Salcevičs ir absolūts rekordists. Tie ir 16 gadi. “Prātu neesmu izkūkojis”, skaidro Salcevičs, tāpēc varas maratonu gatavs turpināt.
Vietējā laikraksta “Brīvā Daugava” žurnāliste Ilze Bičevska gan uzskata, ka viens mērs ilgāk par diviem sasaukumiem pilsētai nav veselīgs, un ierobežojoša norma jāiestrādā likumā. „Citādi sāk likties – šī ir mana pilsēta, šī man pieder (..) Tas nav tikai uz Salceviču. Tas ir uz dažiem deputātiem, kuri patlaban ir domē un vienlaikus ir uzņēmēji. Tur neglābjami nevar veidoties nekas cits kā cieša sadarbība. Būt uzņēmējam domē nozīmē tikt tuvāk pie labiem pasūtījumiem,” skaidro Bičevska.
Tajā pašā laikā žurnāliste atzīst – pilsēta attīstās un ir iedzīvotājiem draudzīga. Līdzīgs viedoklis ir arī daudziem pilsētniekiem. „Tiek veiktas visādas pārmaiņas pilsētā (..) atjauno visādas lietas jauniešiem. Piemēram, Mežaparkā tika uzcelts bērniem …Strūklaka, tīra apkārtne,” stāsta Jānis.
Labo lietu sarakstā min arī daudzveidīgus kultūras pasākumus, bērnudārzus bez rindām un ielu remontus.
Viens no ambiciozākajiem Jēkabpils nākotnes plāniem ir vēl viens tilts pāri Daugavai. Tas būtu vanšu tilts, kas sāktos apmēram šeit un savienotos ar Bebru ielu upes otrā krastā. Šo projektu dome jau atbalstījusi ar pozitīvu balsojumu, un tilts varētu izmaksāt vairāk nekā 10 miljonus latu.
Tilts ir ierakstīts Nacionālajā attīstības plānā un būvēšanai vajadzīgo summu meklēs Satiksmes ministrija. Pašvaldības mājasdarbs ir sakārtot apkārtējo teritoriju, nokārtot zemes īpašumu jautājumus. Arī veco tiltu atkal plāno remontēt. Būtiski, lai lielo plānu ēnā nepaliek iedzīvotāju labklājība. Pilsētā ir daudz sociāli nelabvēlīgu ģimeņu un augsts bezdarba līmenis.
Piemēram, Dana Jēkabpilī nespēj nopelnīt, tāpēc plāno pārvākties uz ārzemēm. Tiesa, pašvaldību vēlēšanās viņa grasās piedalīties, jo varbūt kādreiz tomēr pilsētā atgriezīšoties.
Salcevičs uzsver, ka bezdarbs pieaudzis, jo krīzi nav spējuši uzturēt mazie un vidējie uzņēmumi. „Ir izdarīts secinājums, ka tie lielie flagmaņi, kas mums te strādā, lielie darba devēji ir saglabājuši savu kapacitāti, pat to palielinājuši. Bet krīzi nav izturējuši mazie un vidējie uzņēmēji. Viņi ir pazuduši un līdz ar to ir bezdarba līmenis paaugstinājies,” saka Salcevičs.
Arī uzņēmēju Sergeju Semjonovu krīzes laiks piespieda no lielo māju būvniecības pārorientēties uz mazāku - rotaļu namiņu ražošanu. Būtībā viņš biznesu sāka no jauna ar Jēkabpils biznesa inkubatora palīdzību. Tagad firma nodarbina 25 cilvēkus. „Mums sabūvējas ceļi, infrastruktūra. Redzot to visu, arī bizness šeit atnāks. Atnāk viens bizness viņš rada citu biznesu. Ja vajag frizētavas vai zobārstniecības, vai kādu pakalpojumu, bērnudārzu, varbūt arī jaunieši neskries tā projām, jo visu laiku Jēkabpilī kaut kas notiek,” stāsta Semjonovs.
Jēkabpils līdzīgi kā vairums Latvijas pilsētu saskaras ar iedzīvotāju skaita samazināšanos.
