Premjeram būšot iespēja oktobrī samita laikā Briselē tikties ar Spānijas premjerministru Mariano Rahoju un vēlreiz izrunāt šo jautājumu.
Iepriekš jau vēstīts, ka Katalonijas presē nonākušās ziņas par to, ka Latvijas premjerministrs Valdis Dombrovskis atbalstītu Katalonijas neatkarību, izsauca sajūsmu katalāņos un asu reakciju no Spānijas valdības puses.
Eiropas Parlamenta deputāte Sandra Kalniete sarunā ar Latvijas Radio atklāj, ka Dombrovskis, visticamāk, tagad nav Spānijas saraksta augšgalā, taču vēl vairāk par šo konfliktu viņa izredzēm uz augstu amatu Eiropā traucētu Latvijā īstenotā taupības politika, kas nav pieņemama daudzām krīzē nonākušām Dienvideiropas valstīm.
Politiski jutīgi jautājumi arī iepriekš vēsturē ir ietekmējusi kandidātu ceļu uz Eiropas un citu starptautisku institūciju amatiem. Piemēram, ilgstošas un asas diskusijas savulaik izvērtās par tagadējā NATO ģenerālsekretāra Andersa Foga Rasmusena atbilstību amatam. To apšaubīja Turcija saistībā ar strīdu par pravieša Muhameda karikatūru publicēšanu vienā no Dānijas laikrakstiem.
Eiropas Parlamenta (EP) nežēlastībā noklausīšanās laikā krita Eiropas Komisijas tieslietu komisāra kandidāts Roko Butiljone, kurš kritiski izteicās par homoseksuālismu un sieviešu tiesībām sabiedrībā.
Kataloņu medijos nonāca ziņas, ka Dombrovskis sarunā ar kataloņu sabiedrisko ziņu aģentūru paudis netiešu atbalstu Katalonijas neatkarības centieniem, sakot, ka pret Katalonijas neatkarību nevarētu būt iebildumi, ja lēmums par atdalīšanos no Spānijas pieņemts „leģitīmā veidā”. Tas izraisīja milzu sajūsmu katalāņu sabiedrībā un sašutumu Spānijas valdībā. Premjera pārstāvji gan norāda, ka Dombrovskis bijis piesardzīgs jautājumā par Katalonijas neatkarību, bet medijs premjera teikto esot atspoguļojis sev maksimāli izdevīgā gaismā.
