„No uzņēmumiem sūdzību ir daudz. Mēs mēģināsim maksimāli noskaidrot, kāda ir atdeve no augstākās izglītības, lai varētu par to informēt potenciālos studentus. Plānojam izveidot statistiku, strādājot kopā gan ar Nodarbinātības valsts aģentūru, gan Valsts ieņēmumu dienestu, lai saprastu, kas notiek ar konkrētu augstskolu un studiju programmu beidzējiem pēc gada, trijiem gadiem, kad viņi nonāk darba tirgū, – vai viņi var atrast darbu, vai šis darbs atbilst viņu iegūtajai specialitātei, kāds ir viņu atalgojums un tā tālāk,” paskaidroja Dombrovskis.
Ministrs gan sacīja, ka šādas statistikas iegūšanai nepieciešami aptuveni trīs līdz pieci gadi. „Bet domāju, ka pēc šā laika varēsim visiem studentiem, darba devējiem un sabiedrībai piedāvāt statistiku par to, kādi ir augstākās izglītības rezultāti, tādējādi varbūt kliedējot šaubas par to, kāda ir vienas vai otras augstskolas kvalitāte,” viņš piebilda.
Sabiedrībā ik pa laikam izskan viedokļi, ka augstākā izglītība Latvijā ir pārlieku akadēmiska un jauniešiem nesniedz pietiekamas profesionālās iemaņas, kas ir būtiskas darba sākšanai. Tāpat bieži vien izskan viedokļi, ka jaunieši, kuri ieguvuši izglītību kādā konkrētā nozarē, strādā citās jomās.
