Rīdziniece Santa Survila uz Jūrmalu dodas vairākas reizes mēnesī, izmantojot bezmaksas iebraukšanas atļauju. Tā tiek piedāvāta personām ar invaliditāti. Ja braucienu plāno iepriekš, Santa parasti atļauju noformē internetā. Taču bezmaksas iebraukšanas atļauju iespējams noformēt arī, piemēram, Jūrmalas pašvaldības policijā. Nepaspējot atļauju noformēt pirms koncerta, Santa kopā ar vīru – savu asistentu – vēlā vakara stundā aizbraukusi uz Jūrmalas pašvaldības policiju. Vīrs, kā ierasts, aiznesis dokumentus, bet pēc brīža atgriezies kopā ar policistu.
"Policista kungs saka, ka turpmāk nevarēs vairs tā nest trešā persona tātad. Vīrs ir mans asistents. Esot vajadzējis šo te darīt ar notariāli apstiprinātu pilnvaru. Tad es jautāju, vai mēs varam tos dokumentus turpat noformēt pie mašīnas, ja jau viņš ir atnācis. Viņš tā negribīgi: "nu labi". Es jautāju, vai ir iespēja, ka es varu pie jums tad aiznest tos dokumentus.
Bet, izrādās, ka policijas iecirknis tomēr nav pielāgots un tur tomēr ir kāpnes, tā kā pašam dokumentu aiznešana atkrīt," stāsta Survila.
Jūrmalas pašvaldības policijā norāda, ka iešana pie personas ar invaliditāti uz mašīnu esot ne vien labas gribas žests, bet pašvaldības policijas pienākums. Iebraukšanas maksas atvieglojumus mēdzot izmantot negodprātīgi, tāpēc pārbaude esot obligāta.
"Es atceros pēdējo pusgadu vismaz divus gadījumus, kā mirušās personas dokumentus šādi mēģina izmantot. Es ar to maiņu, kas strādāja 19.datumā, esmu izrunājies. Un, nu, es ticu saviem darbiniekiem. Viņi iet un pārbauda, un nekādu atrunu nevar būt, ka neies un nepārbaudīs," stāsta Jūrmalas pašvaldības policijas priekšnieks Valdis Kivkucāns.
Apvienībā "Apeirons" norāda, ka nupat minētais gadījums nav vienīgais. "Apeirons" šogad saņēmis jau vairākas sūdzības tieši par Jūrmalas pašvaldības policijas attieksmi.
Par līdzīgu situāciju sūdzējies kāds tēvs, kuram esot ieteikts iecirkņa telpās atrādīt pasažieri, kaut iecirknis nav pielāgots iebraukšanai ar ratiņkrēslu.
"Šajā gadījumā man liekas, ka Jūrmalas policija diezgan strikti parāda to, ka viņi pārstāv varas struktūru. viņi ir priekšnieki, viņi ir noteicēji. Cilvēks šajā gadījumā ir lūdzējs un prasītājs. Un tas, man liekas, ka vairāk cilvēku pazemo," atzina apvienības “Apeirons” valdes priekšsēdētājs Ivars Balodis.
Balodis norāda, ka lielākajā daļā Eiropas Savienības (ES) valstu policijai ir jāievēro īpašs protokols, sarunājoties ar personām, kurām ir invaliditāte.
Piemēram, neredzīgam cilvēkam jāapraksta telpa, kurā viņš atrodas, jānosauc personas, kas piedalās sarunā, kā arī jāievēro citi nosacījumi.
Jūrmalas pašvaldības policijas vadītājs nosaka, ka vēlreiz ar darbiniekiem pārrunās saskarsmes jautājumus, kā arī būtu gatavs uzklausīt ieteikumus vēlamajai darbinieku saskarsmei ar personām, kurām ir invaliditāte.
