Politologs „Vienotības” panākums skaidroja ar ļoti spēcīgu sarakstu, kurā ir gan EP deputāti, gan labi atpazīstami un augstu vērtēti cilvēki no iepriekšējās valdības. „Otrs - mazā līdzdarbība. Acīmredzot cilvēki, kas atbalsta „Vienotību”, kopumā vairāk interesējas par politiku, līdz ar to tas atrāviens ir tik liels,” skaidroja Ikstens.
„Ja nesējraķete tagad ir projām, tad tā ir problēma – kas ir nākamie līderi, ap kuriem tiks veidota Saeimas kampaņa. Domāju, ka tur ir diezgan problemātiski,” atzīmēja Ikstens.
„Var jau kaut kur fonā kā svētbildi turēt Valdi Dombrovski, ko arī savulaik ir darījuši tēvzemieši vai Nacionālā apvienība, bet, ja Dombrovskis kļūs par eirokomisāru, tad tur nekāda premjerēšana īsti nesanāk,” norādīja Ikstens. Veiksmīgie rezultāti EP vēlēšanās liks „Vienotībai” domāt par līderiem, uzsver politologs.
Tāpat pašlaik ir neskaidrs, kā EP deputātu amatos nokļuvušo „Vienotības” politiķu faktors mainīs partijas iekšējo dinamiku. „Vai tur netiks spēcināti vai vājināti kādi strāvojumi „Vienotībā”, kas, kā var noprast pēc sarunām, nav iekšēji tik vienota, kā liecina nosaukums,” sacīja Ikstens.
Turklāt „Vienotība” pirms Saeimas vēlēšanām uzņem Reformu partijas politiķus, sacīja žurnālists Māris Zanders, norādot, ka ambiciozu cilvēku viņiem tur netrūks, jo ir „reformisti”. Tam piekrita arī Ikstens, taču uzsvēra no šīs situācijas izrietošās problēmas: „Bet kā šos ambiciozos savākt kopā, ielikt vienā sarakstā un nepadarīt „Vienotības” kampaņu par simts mazām "kampaņiņām"? Tas ir lielais izaicinājums.”
Jau ziņots, ka EP vēlēšanās visvairāk jeb četri EP deputātu amati tikuši partijai „Vienotība”. Savukārt vēl četri politiskie spēki ieguvuši pa vienam deputāta krēslam: Nacionālā apvienība (NA), partija „Saskaņa”, Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS) un Latvijas Krievu savienība (LKS).
"Vienotība" vēlēšanās saņēma 46,19% vēlētāju atbalsta, tādējādi saņemot četrus EP deputātu mandātus: Valdim Dombrovskim, Sandrai Kalnietei, Artim Pabrikam un Arturam Krišjānim Kariņam.
