Centra mantu izsola
"Nukleārās medicīnas centrs" durvis vaļā vēra 2016. gadā. Tas izmantoja moderno PET/CT vēža diagnostikas metodi, kas ļauj ar datortomogrāfu pamanīt vēža šūnas agrīnā slimības stadijā. Projektu veidoja Rīgas Stradiņa Universitāte, farmācijas uzņēmējs Vitālijs Skrīvelis un vairākus miljonus eiro kredītā piešķīrusī PNB banka, kuru tobrīd sauca "Norvik" un kurai par labu uzņēmums ar visu mantu tika ieķīlāts. Centrs piesaistīja arī apjomīgus Eiropas fondu līdzekļus – 4,7 miljonus eiro.
Kopumā centra izveidei, tajā skaitā būvniecībai un aprīkojumam, tika iztērēti vairāk nekā deviņi miljoni eiro.
Tomēr dažu gadu laikā centrs izputēja. Pērn to tiesu izpildītāja rīkotajā izsolē par krietni mazāku summu nekā ieguldīts – nepilniem divarpus miljoniem eiro bez PVN, nopirka medicīnas preču tirgotājs "Arbor". Tagad īpašumā saimnieko "Arbor" meitasuzņēmums "Nucleo".
Ieķīlāta par labu bankai bija gan ēka, gan vērtīgās iekārtas. Kā nozīmīgāko no tām "Arbor" īpašniece un "Nucleo" vadītāja Dace Rātfeldere uzsvēra 2012. gadā par Eiropas fondu naudu no Beļģijas uzņēmuma "Ion Beam Applications" iegādāto ciklotronu. Ar to var ražot preparātu, ko injicē organismā, lai vēzi ar tomogrāfa izmeklējumu varētu pamanīt. "Nucleo" vēlas preparātu ražot un izplatīt.
"Šeit ir unikāla iekārta, kas ir vienīgā Baltijā, kas var saražot medikamentus, kas palīdzēs cilvēkiem turpmāk Latvijā, ja izmantos PET/CT iekārtas, tad varēs atklāt vairāk vēžus, ārstēt," teica Rātfeldere.
Tiesu izpildītājs Andris Spore norādīja, ka
sākumcenu īpašumam sertificēti vērtētāji noteica trīs miljonu eiro apmērā, tomēr par šādu summu neviens izsolei nepieteicās.
Līdz ar to otrajā piegājienā cena tika samazināta.
"Sanāca, ka otrajā izsolē viens pretendents nosolīja, bet nesamaksāja pilnu pirkuma maksu, un tika izsole izziņota par nenotikušu," paskaidroja Spore. "Tika rīkota atkārtota otrā izsole, un atkārtotajā otrajā izsolē tika nopirkts šis nekustamais īpašums un kustamā manta."
Rātfeldere, vaicāta, kādēļ uz vērtīgo īpašumu nav bijusi lielāka konkurence, pieļauj, ka objekts citiem bijis par sarežģītu.
"Šeit ir paaugstinātas bīstamības objekts, kas ir ciklotrons, un tomēr arī ēkas uzturēšanas izmaksas nav lētas," teica Rātfeldere. "Cilvēki varbūt daudzi arī nesaprata, kas tas ir. Bet mums ir pieredze gan izotopu izplatīšanā, gan arī iekārtu. Mēs sapratām to procesu."
RSU maksātnespējā vaino valsts nevēlēšanos iesaistīties
Latvijas Televīzija: Vai nav sanācis tā, ka šī privātā kompānija "Arbor" beigās ir tā ieguvēja no visiem šiem ERAF fondiem, ko RSU piesaistīja, un no paša jūsu ieguldījuma?
Rīgas Stradiņa Universitātes prorektors Toms Baumanis: Nu, tā varētu teikt. Tajā izsolē jau būtībā varēja piedalīties ikviens. Jautājums, vai kāds vēlējās to darīt. Mēs arī savulaik aicinājām Latvijas medicīnas nozares flagmaņus, iespējams, izpirkt šo projektu, lai viņš būtu dzīvotspējīgs.
Baumanis bija "Nukleārās medicīnas centra" valdes loceklis faktiski visu tā darbības laiku. Pašas universitātes iemaksa centra pamatkapitālā bija 444 000 eiro, tomēr vēl 100 000 eiro 2016. gada beigās iemaksāja arī RSU dibinātais "Starptautisko studiju un pētniecības fonds".
"Universitātei trūka naudas, un šis fonds ir universitātes atbalstam," tagad skaidroja Baumanis. "Tajā laikā universitātes lēmums bija, ka šo naudu varētu ieguldīt fonds, bet tā pamatdoma bija, ka mums vajag šo tehnoloģiju, šo uzņēmumu glābt."
RSU centram veica arī citus maksājumus. Centra gada pārskati liecina, ka universitāte tam pārskaitīja vairākus desmitus tūkstošus eiro gadā par telpu īri. Baumanis norāda, ka centrā strādāja RSU radioloģijas pētnieki. Viņaprāt, centra projekts neizdevās vairāku iemeslu dēļ, taču galvenais no tiem – valsts izmeklējumus ar centra lietoto metodi neapmaksāja pietiekamā apjomā, savukārt maksātspējīgu pacientu bija par maz.
Punktu pieliek PNB bankas maksātnespēja
Beigas pienākušas 2019. gada nogalē, kad PNB banka kļuva maksātnespējīga un prasīja atdot parādu – pēc Baumaņa teiktā, vairāk nekā trīs miljonus eiro. Baumanis RSU dalību projektā aizstāv, jo mērķis bijis cēls – attīstīt vēža ārstniecību.
"Mēs rīkojāmies kā universitātei pienāktos – valstiski un atbilstoši universitātes sabiedriskajai lomai, un mēs tur iesaistījāmies kā pētniecības, zinātnes un medicīnas organizācija," uzsvēra Baumanis. "Mēs vienmēr esam bijuši mazākuma kapitāldaļu turētāji, jo šo projektu finansēja Izglītības un zinātnes ministrijas ERAF fondi, kur paredzēja, ka vairākumam ir jāpieder privātam ieguldītājam, privātam īpašniekam."
Privātais partneris bija firma ar līdzīgu nosaukumu - "Rīgas nukleārās medicīnas laboratorija". Sākumā vienīgais īpašnieks bija Vitālijs Skrīvelis, centra valdes priekšsēdētājs. Taču gadu pēc centra atvēršanas par lielāko īpašnieku kļuva Krievijas agrobiznesmenis Jevgēnijs Tugolukovs, kurš pakāpeniski caur kompāniju Kiprā pārņēma visas Skrīveļa daļas. Skrīvelis aicinājumam uz interviju neatsaucās.
Šobrīd "Nukleārās medicīnas centram" ir maksātnespējas process.
RSU prorektors Baumanis stāstīja, ka jau 2019. gadā universitāte nolēma no centra izstāties un kapitāldaļas pārdeva Tugolukovam par 127 000 eiro. Lai gan nauda esot jau ienākusi universitātes kontā, Baumanis norāda, ka bankas maksātnespējas procesa dēļ darījums juridiski netika pabeigts.
"Nukleārās medicīnas centra" maksātnespējas administratore Marita Kataja-Paegle intervijai nepiekrita un uzsvēra, ka par darījumiem informāciju sniegt nevar. Skaidra atbilde nebija arī uz jautājumu, vai viņa procesa laikā ir manījusi kādas pazīmes, kas liktu vērsties tiesībsargājošajās iestādēs.
Valsts policija tikmēr LTV apstiprināja, ka saistībā ar "Nukleārās medicīnas centru" ir uzsākts kriminālprocess pēc Krimināllikuma 213. panta otrās daļas par juridiskās personas maksātnespējas procesa subjekta tīšu novešanu līdz maksātnespējai, ja ar to radīts būtisks kaitējums ar likumu aizsargātām citas personas interesēm. Plašākus komentārus policija atteica.
Eiropas fondu finansējumu "Nukleārās medicīnas centram" piešķīra Valsts izglītības un attīstības aģentūra. Uz jautājumu, vai pastāv risks, ka finansējums būs jāatmaksā, aģentūra atbildēja noraidoši. Trīs gadu pēcuzraudzības periods projektam beidzās, kad par Eiropas piešķirto naudu iegādātie līdzekļi vēl bija centra rīcībā un tie tika lietoti atbilstoši mērķim.
