IeM apsver iespēju bēgļus izmitināt bijušās Skrundas arodvidusskolas telpās

Vēl pirms bēgļu ierašanās tā sauktās kvotu sistēmas ietvaros, Latvijā arvien pieaug patvēruma meklētāju skaits, jo daudzi līdz mūsu valstij nonāk pašu spēkiem, un jau tagad viņu izmitināšanas centros vairs nav vietas.  Iekšlietu ministrija (IeM) apsver iespēju bēgļus izmitināt bijušās Skrundas arodvidusskolas telpās

Nelegālo imigrantu izmitināšanas centrs Daugavpilī jau ir pilns, un drīzumā vietas varētu nebūt arī patvēruma meklētāju centrā Mucenieki.  Līdz ar to steidzami jādomā par jaunu izmitināšanas centru atvēršanu, atzīst Iekšlietu ministrijā.

Valsts robežsardze šonedēļ izraidīs 30 migrantus no Vjetnamas, kuri par nelegālu robežas šķērsošanu bija izcietuši pāris mēnešu ilgo cietumsodu. Līdz ar vjetnamiešu izraidīšanu nedaudz atbrīvosies telpas Valsts robežsardzes Daugavpils pārvaldes Aizturēto ārzemnieku izmitināšanas centrā.

Iepriekš robežsardze paziņoja, ka tai vairs nav brīvu vietu, kur izmitināt aizturētās personas. Tomēr nelegālās imigrācijas spiediens uz valsts austrumu robežas joprojām ir liels, tāpēc Valsts robežsardze par brīvu telpu nepieciešamību ir informējusi Iekšlietu ministriju.

Iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis ("Vienotība") norādīja, ka tiek apzinātas ēkas ne vien Rīgā, bet visā Latvijā, kas bez lieliem ieguldījumiem būtu piemērojamas šo cilvēku uzņemšanai.

“Tas, kas ir jādara, ir jādara ātri. Nedēļas laikā mēs nāksim uz valdību un līdz gada beigām mums ir jāpiemēro šīs vietas,” sacīja ministrs.

Ilze Pētersone-Godmane: IeM apsver iespēju bēgļus izmitināt bijušās Skrundas arodvidusskolas telpās

Viņš atgādināja, ka neatkarīgi no tā, vai Latvija piedalīsies bēgļu pārvietošanas projektā no citām Eiropas Savienības valstīm, tendences liecina, ka Latvijā patvēruma meklētāju skaits pieaug, “tas nozīmē, ka mums vienkārši ir jānodrošina, lai viņi tiktu uzraudzīti līdz lēmuma pieņemšanai”. 

Savukārt ministrijas valsts sekretāre Ilze Pētersone-Godmane Latvijas Radio atklāja, ka ministrija šobrīd vērtē patvēruma meklētāju izmitināšanas centra pārcelšanu no Muceniekiem uz bijušajām Skrundas profesionālās vidusskolas telpām. Šī arodskola no septembra sākuma ir likvidēta un telpas stāv tukšas. Savukārt „Mucenieki” tiktu pārveidoti par slēgta tipa centru izraidāmo ārzemnieku uzturēšanai.

Pētersone-Godmane atklāja, ka bijušās Skrundas arodvidusskolas telpas ir viena no iespējām, kura  novērtēta. To piemērotu tieši patvēruma meklētāju centra vajadzībām.

Bijušajai Skrundas arodvidusskolai ir laba infrastruktūra, bet ir jāizdara vairākas lietas,  piemēram, kas saistītas ar ugunsdrošību, videonovērošanu. Ja to varēs  atrisināt nedēļas laikā, priekšlikumu varētu virzīt izskatīšanai valdībā.

Bijušās Skrundas skolas telpās varētu izmitināt divreiz vairāk cilvēku nekā “Muceniekos”- aptuveni 400, tas savukārt atrisinātu arī “Mucenieku” kapacitātes problēmas, norādīja Pētersone-Godmane.   

Savukārt personas, kurām nepiešķir patvēruma meklētāja vai bēgļa statusu, tiek sūtītas atpakaļ. Un, lai nodrošinātu vietas jauniem iebraucējiem, izraidīšana notiek intensīvāk, atzina Valsts robežsardzē.

“Šobrīd ļoti intensīvā režīmā strādājam pie tā, lai tās personas, kuras ir gatavas izraidīšanai, izraidītu, līdz ar to katru nedēļu pa trīs četriem konvojiem nodrošinātu šo izraidīšanai. Piemēram, šonedēļ ir plānots izraidīt 31 cilvēku. Ja mēs skatāmies uz statistisku, tad 2013. gadā 33 cilvēki bija izraidīti pa visu gadu,” pastāstīja Valsts robežsardzes Atgriešanas un patvēruma meklētāju lietu nodaļas priekšnieks Mareks Hoņavko.

Jau ziņots, ka IeM pagājušajā otrdienā nāca klajā ar ziņojumu par iecerēto rīcības plānu patvēruma meklētāju uzņemšanai. Neskatoties uz to, ka valdībai pagaidām vēl nav izdevies vienoties par to, kura no iestādēm būs atbildīga par patvēruma meklētājiem un cik tam tiks atvēlēts līdzekļu, galvenie rīcības plāna punkti valdībai jau ir skaidri.

Plaši apspriestais rīcības plāns patvēruma meklētāju uzņemšanu lielus pārsteigumus nav nesis – aplēses liecina, ka 531 bēgļa uzņemšanai būs nepieciešami aptuveni 16 miljoni eiro, no kuriem lielākā daļa būtu līdzekļi no Eiropas Savienības (ES) patvēruma meklētāju un integrācijas fonda, bet daļa – arī no pašas Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.

Latvija paudusi gatavību brīvprātīgi uzņemt 250 bēgļus, bet saskaņā ar Eiropas Savienības Tieslietu un iekšlietu ministru padomes lēmumu Latvijai no Itālijas un Grieķijas būs papildus  jāuzņem 281 patvēruma meklētājs -  kopumā 531 persona no  120 000 bēgļu, kas atrodas Grieķijā un Itālijā.

Sākotnējais Eiropas Komisijas (EK) plāns paredzēja arī pārvietot aptuveni 54 000 bēgļus, kuri atrodas Ungārijā, bet tā kā Ungārija balsoja pret obligātajām bēgļu sadales kvotām, pašreizējā vienošanās uz tiem neattiecas.

Uz Latviju bija plānots pārvietot vēl 237 cilvēkus no Ungārijas, un šīs kvotas liktenis pagaidām nav skaidrs. EK plāno gada laikā vērtēt situāciju un nepieciešamības gadījumā, iespējams,  šīs kvotas ietvaros starp ES dalībvalstīm sadalīt bēgļus no Itālijas un Grieķijas.

 

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt