Cēsu novada tūrisma speciāliste Rudīte Vasile Latvijas Radio pērnruden pastāstīja: "Iesim tagad uz sāpīgām vietām, te ir gadu gadiem tecējis ūdens, pašlaik mēs ar jumta lāpīšanas metodi esam novērsuši tālāku bojāšanos, bet šis ir viens no stūriem, kur mums jāiet garām elpu ievilkušiem un būs vēl tādas vietas."
Kopš Straupes narkoloģiskās slimnīcas aiziešanas par pils uzturēšanu bija vienošanās ar Pārgaujas novada pašvaldību, kas iespēju robežās to arī darīja. Vēl rudenī Vasile atzina, ka īpašuma tiesību sakārtošana ir pats aktuālākais jautājums.
"Četros gados mēs esam ieguldījuši gandrīz 200 tūkstošus [eiro] tikai uzturēšanai vien, jumta caurumu labošanai, bet – cik mēs varam tos caurumus labot? Ja pilī normāli neiegulda [naudu], kļūst tikai sliktāk," viņa teica.
Pēc reģionālās reformas pils ir Cēsu novada teritorijā. Tāpēc arī pirms pils pārņemšanas tika veikta iedzīvotāju aptauja. Tagad Vasile atzina, ka ir iepriecināta par cilvēku aktivitāti.
"Interese ir pārsteidzoši liela, jo – cik tad tā aptauja bija, divas nedēļas, un 837 atbildes iegūtas, tas ir pārsteidzošs rezultāts,"
viņa uzskata.
Vasile tagad vada arī pils attīstības stratēģijas darba grupu. Viņa pastāstīja, ka, pirms pašvaldībai pārņemt pili savā īpašumā, bija svarīgi uzzināt vietējās kopienas viedokli, kaut gan aptauja pierādīja, ka pils liktenis rūp ne tikai Straupes iedzīvotājiem.
"Aptauja pilnīgi skaidri un gaiši parādīja, ka 84% no visiem, kas ir atbildējuši, pils saistās ar vēsturi, ar viduslaikiem, ar Straupi kā Hanzas pilsētu, ar baltvāciešiem, un arī tas, ka ir jāpaliek kaut kādai nelielai daļai, kādam stāstam arī par slimnīcu. Arī tas ir daudziem svarīgi. Tad ir svarīgi, ka uzsvars ir uz parku, uz parka attīstību. Parkam jābūt kā publiski pieejamai telpai, un tad arī pārsteidzoši liels procents saka, ka šobrīd tā organizācija, kas var nodrošināt šo publisko pieejamību gan parkam, gan pilij, gan kompleksam, ka tā ir pašvaldība."
Aptaujā izteiktie viedokļi ir būtiski arī ar to, ka Straupes iedzīvotāji pauž vēlmi līdzdarboties pils un apkārtnes sakārtošanā.
"Nu, piemēram, tādi – nevar gaidīt, ir jādara, pils ir ļoti skaista, pils ir pelnījusi cienīgu eksistenci, šai vietai vajadzētu atdzimt, esmu gatavs piedalīties sakopšanas talkās, dodiet mums iespēju pierādīt, ka ir vērts neatdot pili privātās rokās vai rokās, kas nav vietējās. Es nemaz nevaru palasīt, man prieks un reizē asaras birst, un arī tāda atbildības nasta, jo cilvēki tagad ir izteikuši savu vēlmi, viņi ir parādījuši, ka nav vienaldzīgi, un izteikuši, ka arī turpmāk negrib būt vienaldzīgi."
Paralēli pils attīstības stratēģijas izstrādāšanai, kas būs svarīga, kad tā būs pašvaldības īpašums, turpinās arī sarunas par pils pārņemšanu.
Novada domes priekšsēdētājs Jānis Rozenbergs ("Jaunā Vienotība") pastāstīja, ka nu jau situācija izskatās cerīgāka.
"Mums ir bijušas vairākas sarunas, tai skaitā arī bija saruna, kurā piedalījās veselības ministrs Daniels Pavļuts ("Attīstībai/Par!"), un konceptuāli vienojāmies, ka turpinām darbu pie šī jautājuma izstrādes, mēģinot saprast, kādi ir iespējamie scenāriji, jo pašvaldība ir nodefinējusi, pie kādiem scenārijiem mēs nevaram īpašumu pārņemt; tāpēc šobrīd arī premjera birojs ir iesaistījies šajā procesā," teica Rozenbergs.
Kopā ar pili ir vēl vairāki īpašumi, kurus arī pašvaldība pārņemtu, bet ar domu tos pārdot, lai varētu šos līdzekļus ieguldīt pilī, jo galvenais jautājums jau ir – kā to uzturēt. Taču pārņemt visu īpašumu paketi pašvaldībai nav tik vienkārši, jo likumdošana to atļauj darīt tikai tad, ja pašvaldība var pierādīt, ka šie īpašumi ir nepieciešami tās funkciju veikšanai. Un te arī ir kavēšanās.
"Galvenā problēma ir tā, ka tādā klasiskā īpašuma nodošanas formā vai veidā ir ļoti lieli apgrūtinājumi, kas nāk līdzi pašvaldībai, tas jau būs liels izaicinājums – īpašumu, sakārtot, investēt, attīstīt, bet, ja ir vēl vesela virkne aprobežojumu, tad tas kļūst vēl grūtāk," norādīja Rozenbergs.
Viņš vērtēja – šobrīd vismaz panākts ir tas, ka visas ieinteresētās puses vienojušās, ka risinājums īpašuma pārņemšanā ir jārod. Kā uzskata novada vadītājs, skaidrībai vajadzētu būt jau šī gada pirmajā ceturksnī.
