Iedzīvotāji prasa labot reģionālos un vietējos ceļus

Sliktais ceļu stāvoklis pērn valstij radījis 880 miljonu eiro zaudējumus – tā ir līdzvērtīga summa gada veselības budžetam. Ar šādu salīdzinājumu ceļu būvnieki cenšas izgaismot, cik kritisks ir ceļu stāvoklis Latvijā. Turklāt uzsvars ceļu labošanā likts uz valsts nozīmes ceļiem, kaut arī jauna aptauja liecina – pārliecinošs vairākums iedzīvotāju uzskata – vissteidzamāk remonti vajadzīgi tieši reģionālajiem un vietējās nozīmes ceļiem.

Viena no būtiskām jomām, kam “zāģē” slikti ceļi, ir uzņēmējdarbība. Kokapstrādes uzņēmuma “Šņepstu Jaunāres” ražošanas daļas vadītājs Jānis Šņepsts vaicā – kāpēc jāmaksā nodokļi, ja 24 gadu laikā ceļš Špoģi-Rožupe, kas ved uz viņa uzņēmumu, ne reizi nav labots un nav iekļauts arī nākamajā reģionu attīstības plānā? Ceļš ir tik slikts, ka ik gadu uzņēmumam nākas pārtraukt darbību uz pusotru līdz trim mēnešiem.

“Zaudējumi katru gadu ar šo darbības pārtraukumu ir no 40 000 līdz pat 140 000 eiro. Jo vairāk mēs saražosim, jo lielāki zaudējumi mums būs. Tāpēc mēs arī fiziski nevaram attīstīties šajos reģionos,” sacīja Šņepsts.

Zaudējumi ir arī autovadītājiem. Pētījumu centra SKDS aptauja rāda, ka slikto ceļu radītu bojājumu dēļ 68% cilvēki gada laikā vismaz vienu vai pat vairākas reizes labojuši savu auto. Turklāt vērojamas tendences – jo tālāk no Rīgas, jo biežāki auto remonti. Tāpēc vairākums uzskata, ka vissteidzamāk jāatjauno tieši reģionālie un vietējās nozīmes ceļi. Tam piekrīt arī ceļu būvnieki.

“Kopējais ceļu stāvoklis – ja uz galvenajiem ceļiem viņš uzlabojas un sakārtojas par Eiropas naudu, tad uz vietējiem un reģionālajiem ceļiem viņš kļūst aizvien sliktāks,” saka biedrības “Latvijas Ceļu būvētājs” valdes priekšsēdētājs Andris Bērziņš.

Eiropas finansējums veido absolūti lielāko daļu no visas naudas, ko iegulda Latvijas ceļos. Taču Eiropas Kohēzijas fonda naudu drīkst izmantot tikai galvenajiem ceļiem. Pārējie jālabo par valsts naudu, un tam atvēlēts stipri par maz, atzīst satiksmes ministrs Uldis Augulis.

“Viena daļa, ko mēs esam jau pagājušā gada beigās panākuši, ir akcīzes nodokļa pārpilde par plānu, kas ies 2018.gada budžetā. Tur tad arī ir plāns, ka mēs varētu veidot tieši vietējo grants ceļu programmu, kas uzlabotu šo grants ceļu programmu,” sacīja Augulis.

Otrs risinājums – atņemt naudu kādai citai nozarei, uz ko neviens neesot gatavs parakstīties. Tikmēr pēc būvnieku domām, ceļu sakārtošana ir pamatots iemesls, lai valsts naudu aizņemtos.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt