Jūnija sākumā teju 88 gadus vecā rīdziniece Janīna esot saņēmusi bankas “Citadele” vēstuli, kurā pensionāre informēta par konta slēgšanu. Vēstulē patērētāju tiesību aizstāvjiem viņa pauž nepatiku par bankas rīcību, jo kontā esot tikai saņēmusi pensiju.
Bankā “Citadele” skaidro, ka pensionāres konts slēgts pēc ilgākas izpētes. Konkrētas personas lietu banka komentēt nevarot, tomēr pārstāve Baiba Ābelniece norāda – saskaņā ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumu banka vispirms klientiem prasa paskaidrojumus.
Gada laikā “Citadele” konstatē aptuveni 2000 aizdomīgu naudas darījumu, un desmit procentos gadījumu nākoties sadarbību ar klientu pārtraukt. Turklāt nelegālo darbību ar katru gadu kļūst vairāk. “Banka pievērš pastiprinātu uzmanību summām, kas klientu kontos ienāk ārpus ierastās plūsmas un kuram nav loģiska izskaidrojuma. Šādas situācijas mēdz būt ļoti dažādas. Ir gadījumi, kad klienti apzināti iesaistās aizdomīgos darījumos, un ir gadījumi, kad cilvēku aizdomīgos darījumos, viņam to apzinoties vai neapzinoties, iesaista radinieki vai paziņas un dažkārt pat pilnīgi sveši cilvēki, kuriem persona nodevusi savus privātos bankas datus. Atsevišķos gadījumos, ja pārbaudē apstiprinās aizdomas, sadarbība ar klientu tiek pārtraukta,” norāda Ābelniece.
Banku uzraudzes Finanšu un kapitāla tirgus komisijas pārstāve Ieva Upleja skaidro, ka ik dienu bankās tiek veikts aptuveni 110 tūkstoši darījumu. Kontroles dienests no Latvijas bankām gadā saņem aptuveni 12 tūkstošus ziņojumu par aizdomīgām darbībām.
“Bet tas nenozīmē, ka visiem tur tiešām ir kaut kas nelegāls. Kontroles dienests ir tas, kas to izvērtē. Ja cilvēks neseko savam konta izrakstam un naudas plūsmai, tad var gadīties, ka kādreiz viņš kaut kur tiek ievilkts. Piemēram, jauniešiem bieži gadās tā saucamie naudas mūļi. Viņiem piedāvā nedaudz nopelnīt – viņam jāizņem no sava konta nauda un kādam jāatdod. Un pēc tam jau jāatbild par to pašam, ja jautās tiesībaizsardzības iestādes,” stāsta Upleja.
Banku uzraugs norāda, ka finanšu iestādēm ir pat pienākums kontrolēt klientu rīcību, jo citādi par likumpārkāpumiem bankām pašām būtu jāatbild likuma priekšā. Savukārt bankas atgādina, ka iedzīvotājiem un it īpaši vecāka gadagājuma cilvēkiem pret savu bankas kontu jāizturas ar tikpat lielu vērību kā pret skaidru naudu.
