Valdība otrdien pieņēma zināšanai ministrijas sagatavoto informatīvo ziņojumu "Par maksātnespējas procesa administratoru darbības uzraudzības sistēmas pilnveidošanu", kurā viens no priekšlikumiem ir administratorus amata darbībā pielīdzināt valsts amatpersonām.
Ministrijā norāda, ka pašreizējais regulējums administratoram paredz plašas pilnvaras juridisko un fizisko personu maksātnespējas procesā. Tajā skaitā pilnvaras pārņemt parādnieka mantu un rīkoties ar to, pieņemt lēmumus, kas ietekmē kreditoru intereses, kā arī kļūt par maksātnespējīga komersanta faktiski vienīgo likumīgo vadītāju ar visplašākajām tiesībām lēmumu pieņemšanā.
Tomēr pēdējo gadu prakse liecina, ka administratoru rīcība neatbilst likumdevēja paredzētajam rīcības modelim, kā arī publiskā telpā bieži izskan sabiedrības neapmierinātība ar administratoru rīcību konkrētos tiesiskās aizsardzības procesos un maksātnespējas procesos.
Tieslietu ministrija norāda, ka maksātnespējas administratoram ir plašas pilnvaras rīkoties ar maksātnespējīgā uzņēmuma vai fiziskās personas aktīviem, taču par to, cik likumīgi viņš to dara nav efektīvas kontroles, it īpaši, ja negodprātīgi rīkojas arī administratoru iecēlušais tiesnesis.
Kopš 2008. gada sūdzību skaits par administratoru darbību pastāvīgi aug. Tiesu sistēma ar to netiek galā un nesen vienā no procesiem, kur sevi par administratora un tiesas apdalītu uzskatīja „Danske Banka" bija spiesta iejaukties pat Satversmes tiesa.
Valsts amatpersonas statuss pēc tieslietu ministrijas speciālistu domām palielinātu administratoru atbildību, taču ieinteresētās puses pārstāvji šādā idejā saskata tikai trūkumus. „Nav runa par administratora interesēm, tas tikai apgrūtinās pašu procesu radīs interešu konfliktus," norāda Zvērinātu advokātu padomes loceklis Andris Rukmanis.
Administratoru pārstāvji norāda, ka valsts papildu iejaukšanās neesot nepieciešama viņi varot visu atrisināt pašu spēkiem. „Jādod pašpārvaldei tiesības saņemt sertifikātu, to [tieslietu ministra Jāņa] Bordāna kungs piedāvāja, bet ziņojumā par to nav ne vārda," atzīmē Maksātnespējas administratoru asociācijas padomes priekšsēdētājs Ilmārs Krūms.
Tieslietu ministrs sola līdz nākamā gada 10 janvārim iesniegt atbilstošus likumprojektus, kam jāpilnveido maksātnespējas process, lai mazinātos pašlaik plaukstošu shēmu iespējas. Tajā skaitā maksātnespējas subjektam mainīt adresi, lai nonāktu pie vēlamā tiesneša un administratora. „Tas, ka administratori varētu pašorganizēties... Viņiem bija pietiekami laika, lai to izdarītu varbūt nākotnē viņi to arī spēs, bet pagaidām kontrole būs valsts ziņā," saka Bordāns.
Maksātnespējas eksperti atzīst, ka valsts amatpersonu statusa piešķiršana administratoriem būtu solis pareizā virzienā, jo maksātnespējas shēmu skaitam nepiemīt tendence sarukt. „Pielīdzināšana valsts amatpersonai dos papildu atbildību arī KNAB varēs viņus kontrolēt," saka „Deloitte Legal" vadošais jurists Helmuts Jauja.
Valsts policijas ekonomisko noziegumu apkarotāji norāda, ka atsevišķu maksātnespējas administratoru paveiktais nonācis arī viņu redzes lokā. „Tā ir smagākā daļa no visām lietām, kas saistās ar lieliem līdzekļiem un nekustamajiem īpašumiem tās ir sarežģīti izmeklēt," saka Valsts policijas Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes priekšnieks Gatis Gudermanis.
Likumsargi un eksperti atzīst, ka būtiskākā problēma ir maksātnespējas procesa uzraudzība un šajā ziņā derētu palielināt maksātnespējas administrācijas pilnvaras. Tieslietu ministrijas iecerētās izmaiņas var vērtēt pozitīvi, tikai tāda gadījumā, ja jaunā kārtība izrādīsies efektīva un to savukārt lielā mērā noteiks kāds likuma galaprodukts parādīsies pēc apspriešanas Saeimā.
