Šāds Valsts kancelejas un nevalstisko organizāciju (NVO) priekšlikums ceturtdien atbalstīts valsts sekretāru sanāksmē, informēja Valsts kanceleja.
Valsts kancelejas direktore Elita Dreimane norādīja, ka efektīva sabiedrības līdzdalība veicina kvalitatīvāku valdības lēmumu izstrādi.
"Latvijā jau vairāk nekā gadu ieviests jauns sabiedrības līdzdalības veids - diskusiju dokumenti, tomēr praksē tas tiek piemērots neefektīvi un formāli. Diskusiju dokumenti ir būtisks priekšnosacījums, lai nozīmīgākos politikas dokumentus un tiesību aktus jau pašā sākumposmā izstrādātu kvalitatīvi un atbilstoši sabiedrības interesēm. Tādēļ valsts sekretāri atbalstīja aicinājumu, turpmāk valdībā izskatīšanai virzīt tikai tos tiesību aktu projektus, kuru izstrādē tiks nodrošināta pilnvērtīga diskusijas dokumentu fāze," skaidroja Dreimane.
Valsts sekretāri atbalstīja, ka turpmāk valsts sekretāru sanāksmēs netiks izsludināti dokumenti, kuriem Ministru kabineta noteiktajā kārtībai nebūs veikta kvalitatīva līdzdalības dokumentu jeb "green paper" stadija.
Valsts kancelejas direktora vietniece valsts pārvaldes un cilvēkresursu jautājumos Eva Upīte Latvijas Radio raidījumā ”Pēcpusdiena” skaidroja, ka līdz šim sabiedrības līdzdalības iespējas nebija izmantotas pietiekami, notika „cīņas” dokumentu skaņošanas procesā, bet ES pieredze liecina, ka ir svarīgi iesaistīt sabiedrību jau dokumentu izstrādes procesā.
Iecerēts, ka ministrijas savas ieceres publicēs savās mājaslapās un informēs sabiedrību par tām, un tad katram būs iespēja izvērtēt ieceri un atbildīgajai amatpersonai iesniegt viedokli, vai tas ir vajadzīgs vai nav vajadzīgs, kā to labāk izdarīt.
Latvijas Pilsoniskās alianses izpilddirektore Inta Šimanska raidījumam „Pēcpusdiena” pauda cerību, ka jaunā iecere būtiski izmainīs sabiedrības līdzdalību un padarīs to kvalitatīvāku. Jau tagad ministrijām mājaslapās jābūt sadaļai „sabiedrības līdzdalība”, bet ne visas ministrijas to aktīvi izmantoja.
Savukārt starptautiskais eksperts valsts pārvaldes jautājumos Uģis Šics raidījumam „Pēcpusdiena” atzina, ka vēlme iesaistīt sabiedrību ir apsveicama, bet tam arī līdz šim nebija nekādu šķēršļu. Viņaprāt, vienkārša informācijas izlikšana internetā un formāla sabiedrības līdzdalības vērtēšana ir kosmētisks risinājums, kas neko būtiski nemainīs.
Lai būtiski iesaistītu, vajadzētu izmantot citas metodes – būtu nepieciešama likumprojektu autoru prasme identificēt grupas, kas ieinteresētas konkrētā projektā, prasmes šīs grupas uzrunāt un iesaistīt, bet tas nenotiks tikai tāpēc, ka kaut kas ir izlikts mājaslapā, pauda Šics.
