Graube aicināja aizsargāt valstisko apziņu un būt gudriem, lai nošķirtu neapmierinātību ar kādiem politiķu lēmumiem vai sociālajām problēmām no neapmierinātības ar valsti. Viņš skaidroja, ka mēģinājumi ietekmēt Latvijas iedzīvotāju gara stiprumu ir tieši mēģinājumi asociēt visas nelaimes ar valsti, bet jābūt gudriem un jāprot tos atšķirt.
Graube arī valsts svētkus salīdzināja ar Ziemassvētkiem, jo Ziemassvētkos cilvēki mēģina rast atbildi uz jautājumu, ko esam devuši līdzcilvēkiem, bet valsts svētki ir brīdis, kad domāt par to, ko esam devuši valstij, vai esam gatavi par to iestāties un cīnīties.
Viņš arī sprieda, ka patriotismam nav jābūt iemācītam, tam jānāk dabiski, jo tas ir valstiskās pastāvēšanas pamatā, tam jānāk no ģimenēm, no skolām, no medijiem, no komandiera, uzrunājot karavīrus.
Patriotisms ir atbilde uz jautājumu, vai mana valsts ir tā vieta pasaulē, kur es gribu dzīvot, norādīja Graube, piebilstot, ka izpratne, ka „šī vieta man svēta, šī mana senču zeme” ir patriotisms.
Viņš arī uzskata, ka jauniešiem pa valsts neatkarības vērtībām un patriotismu vajag stāstīt, bet to nevar darīt formāli, vienkārši aizvedot viņus uz kādu piemiņas vietu lietū nolikt svecīti - jauniešiem jāstāsta stāsti, lai bērns to vietu izjūt, saprot, kāpēc viņi tur ir.
Arī premjerministre Laimdota Straujuma („Vienotība”) LTV „Rīta Panorāmai” atzina, ka patriotiskai audzināšanai jāsākas ģimenē, bērniem jābūt apziņai, ka esam valsts, esam neatkarīga valsts, un ģimenē par to jāstāsta.
