De Facto

Pēc šķelšanās “antivakseru” pagrabā meklē politiskos domubiedrus

De Facto

De Facto - apgrūtināta pieejamība PMLP pakalpojumiem; Namu apsaimniekotāja Trubko kukuļošanas lieta nonāk tiesā

Nepieejamais PMLP - kur iekavējušies risinājumi?

Garās rindas pēc dokumentiem PMLP – kur iekavējušies problēmu risinājumi?

Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) darbs jau ilgu laiku ir bijis traucēts. Turklāt, ilgstoši mēģinot izlīdzēties ar to, kas ir, problēmas tikai pieaugušas, bet iestādes pakalpojumu pieejamība mazinājusies. Latvijas Televīzijas raidījums "De facto" noskaidrojis, ka rindā pēc pases vai ID apliecībām šobrīd pieraksts iespējams jau vairs tikai vasaras otrajā pusē. Risinājumu meklēšana sākusies tagad; pirmos uzlabojumus sola vasarā, bet joprojām nav skaidrs, vai ilgtermiņā tiks atrisināta viena no galvenajām problēmām – darbinieku pārslodze iepretim nepietiekamajam atalgojumam.

ĪSUMĀ:

  • Pierakstīties dokumentu saņemšanai PMLP tagad var uz vasaras otro pusi.
  • Problēmas ar rindām periodiski ir jau no pērnā gada.
  • Algas PMLP atzīst par zemām, ieviesta prēmiju sistēma, bet to neuzskata par ilgtermiņa risinājumu.
  • Iekšlietu ministre cer nākamgad paredzēt algu pieaugumu, bet nevar to garantēt.
  • Cer, ka situācija uzlabosies, piesaistot papildu darbiniekus.
  • Maija vidū atsāksies dzīvās rindas.
  • Prognozes, kad situācija stabilizēsies, atšķiras.

Par to, cik ilgi šobrīd jāgaida vienā no Rīgas klientu apkalpošanas nodaļām, aprīļa pēdējā nedēļā pārliecinājās rīdziniece Liāna Āboliņa-Ābola. Nevarējusi sazvanīt iestādi pa tālruni, viņa atnākusi, lai pases izgatavošanai pierakstītos klātienē: "Tā kā es tepat blakus dzīvoju, es domāju, ienākšu un pavaicāšu. Man personīgi tas nav, manai paziņai. Un tā es viņu pierakstīju 11. augustā," pastāstīja Āboliņa-Ābola.

Lai pierakstītos ID un pases saņemšanai, nu jau vajadzīgi pat vairāk nekā trīs mēneši. Elektroniskā pieraksta iespēja nesniedzas tālāk par diviem mēnešiem, tādēļ pierakstīties internetā ir teju neiespējami – brīvas vietas praktiski nerāda.

Šādas problēmas PMLP ir jau ilgāku laiku – periodiski vismaz no pērnā gada vasaras. Turklāt pasu un ID karšu izsniegšana nav vienīgais iestādes pakalpojumus. Tās pārziņā ir arī iebraucēju, patvēruma meklētāju un bēgļu dokumentu formēšana. Lai atslogotu PMLP Ukrainas bēgļu pieplūduma laikā, daļa no iestādes funkcijām, piemēram, personas kodu piešķiršana, nodota arī pašvaldībām.

Rīgas domes Sociālo jautājumu komitejas priekšsēdētājs Viesturs Kleinbergs ("Par!/Progresīvie") neslēpa, ka pašvaldībām tas ir slogs: "Tiem, kas ieradās jau martā vai aprīļa sākumā, vispirms jāpaskatās, vai viņiem jau nav PMLP uzģenerējusi šos kodus, ja šo kodu nav, tad viņiem automātiski jāizveido šis personas kods, jāpiešķir. Un, kas, manuprāt, ir vēl problēma, – ja to darītu valsts iestāde, tas būtu ID kartei līdzīgs dokuments un tā tālāk, bet šobrīd Ukrainas civiliedzīvotājiem šis personas kods tiek uzdrukāts uz tādas vienkāršas A4 formāta lapas, jo mums kā pašvaldībai jau nav nekādu tiesību veidot dokumentus."

PMLP šā brīža stiuāciju, pirmkārt, skaidroja ar slodzes pieaugumu ik pēc desmit gadiem, kad lielai daļai cilvēku jāmaina dokumenti, kovida dīkstāves ietekmi, kā arī karu Ukrainā. Tādēļ daudzi steidz nodrošināties ar dokumentiem: gada laikā izsniegto dokumentu skaits audzis vairāk nekā divkārt. Piemēram, 2021. gada martā izsniegti 23 tūkstoši dokumentu, šogad – gandrīz 60 tūkstoši. Tikmēr darbinieki ir pārslogoti un zemu atalgoti.

Jauniem darbiniekiem pirms nodokļu nomaksas piedāvā algu 675 eiro pārbaudes laikā un 795 pēc tā. Valdības šīs nedēļas lēmumā par papildu naudu jaunajiem darbiniekiem gan redzams, ka alga varētu būt arī ap 1000 eiro, bet PMLP neslēpa, ka tāda tā nebūs.

"Jā, mums ir iespēja it kā ar lielāku algu pieņemt šobrīd uz šīm vietām. Bet mēs nevaram pieņemt no ārpuses darbiniekus par algu, ko mūsu darbinieki jau veic par mazāku samaksu. Jo tas būtu ļoti netaisnīgi pret mūsu darbiniekiem, kas apmācīs šos jaunos, strādās intensīvi katru dienu, un viņiem būtu mazāka alga nekā jaunpienācējām," sacīja PMLP priekšniece Maira Roze. 

Proti, valdības lēmumā minētā ir maksimālā pieļaujamā summa attiecīgajiem amatiem, bet iestādes kopējais budžets nav tāds, lai visiem darbiniekiem tā arī maksātu. Šogad gan ieviesta prēmiju sistēma par intensīvāku darbu. Tomēr tas nav ilgtermiņa risinājums. To atzinuši arī Saeimā, kur atbildīgajā komisijā aprīlī uzklausīja PMLP problēmas.

Saeimas Pilsonības un migrācijas lietu komisijas priekšsēdētājs Andrejs Judins ("Jaunā Vienotība") vērtēja, ka algas neatbilst darba pienākumiem.

"675 eiro –  skaidrs, ka algai jābūt lielākai. Un pašreizējais risinājums, ka teritoriālās vienības, kas strādā efektīvāk, apkalpo vairāk klientus, viņi saņem būtībā prēmiju, kas protams, ir labi. Bet tas neatrisina pēc būtības. Tāpēc jautājums Iekšlietu ministrijai, bet arī dzirdēju no iekšlietu ministres gatavību palielināt algas," viņš norādīja.

Iekšlietu ministre Marija Golubeva ("Attīstībai/Par!") , kuras pārraudzībā ir PMLP, šādu iniciatīvu apliecināja, taču vēl nav gatava šādu pieaugumu ne solīt, ne runāt par tā apmēru. "Strādājot pie 2023. gada budžeta, mēs no savas puses, Iekšlietu ministrija, ieliksim PMLP atalgojumu kā pirmo budžeta prioritāti. Tas, protams, negarantē, ka mēs pilnā apjomā saņemsim nepieciešamo finansējumu vai vispār saņemsim, jo nevar zināt, kādi būs valsts resursi, kādas būs iespējas budžeta prioritātēm," skaidroja ministre.

Iekšlietu ministrijā gan ir pārliecināti, ka ar papildu darbiniekiem, kā arī PMLP pakalpojumu sniegšanu pašvaldību klientu centros, ko vismaz trīs vietās Pierīgā arī tuvākajā laikā arī plānots ieviest, situācijai jau vajadzētu uzlaboties. Maija vidū klientu apkalpošanas nodaļās plānots atgriezties arī pie dzīvajām rindām, kas šobrīd ir tikai izņēmuma kārtā.

Dienās, kad jau šobrīd izsludina apkalpošanu bez pieraksta, gan vērojama liela drūzmēšanās. Tā bija arī 29. aprīlī, kad rinda pie PMLP 1. nodaļas Čiekurkalnā jau ilgi pirms iestādes darba laika stiepās lielā lokā gar ēku, un pēdējiem atnākušajiem nemaz nebija garantijas pie pakalpojuma tikt. Bet, neraugoties uz to, PMLP ieskatā dzīvā rinda būs optimāls risinājums. Pēc pieredzes tā tiek apkalpoti vairāk cilvēku. Pēc pieraksta cilvēki dažkārt nemaz neatnākot.

Dzīvās rindas gadījumā jau no rīta atkarībā no darbinieku skaita pārvaldē aplēš, cik cilvēkus konkrētajā dienā var apkalpot, un sanākušajiem izdala numuriņus, lai lieki nav jāgaida. Parasti rīta pusē tas jau esot skaidrs. Un tā būšot arī tad, kad šādas rindas atkal būs ikdiena.

"Būs var būt gadījumi, kad mēs varam atvērt mūsu numuriņu sistēmu [vēlāk vēlreiz] – jā, lūdzu, ja jūs te esat gadījies un mēs varam vēl apkalpot, varbūt tā arī izdodas. Bet, skatoties no pieredzes Rīgā, Rēzeknē, Ogrē, mēs [jau no rīta] redzam, cik var maksimāli apkalpot," skaidroja Roze.

Paņemt atpakaļ no pašvaldībām, piemēram, arī personas kodu dalīšanu bēgļiem gan PMLP nedomā. Jau sākotnēji bijusi doma, ka ar to var nodarboties arī citas iestādes, turklāt arī šobrīd papildus plānotie resursi to tāpat neļautu.

Prognozes, kad situācija PMLP varētu stabilizēties, atšķiras.

No pārvaldes vadītājas teiktā izriet, ka ar kapacitātes problēmām vēl kādu laiku nāksies sadzīvot, kamēr īstenos visus iecerētos pasākumus. "Tas varētu būt tā, ka nākamajā gadā mēs varētu teikt, ka, jā, mēs esam lielāko daļu uzdevumu veikuši. Protams, arī nākamais gads vēl būs sarežģīts, bet pēc tam arvien, arvien būs labāk jau," viņa prognozēja.

No nākamā gada ID apliecība turklāt būs obligāta. Arī tas ir pārbaudījums PMLP kapacitātei, jo tā jāizsniedz tiem, kas līdz šim šāda dokumenta vajadzību nesaskatīja. Pat apspriesta ideja atcelt sodu, ja šādas apliecības tomēr nebūs. Taču tagad to vērtē piesardzīgi, jo vajadzētu likuma grozījumus. Ja apliecības nejaudās izsniegt PMLP nepietiekamās kapacitātes dēļ, sodu nepiemērošana drīzāk varētu būt kā nerakstīta vienošanās.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt