Nīcas apkārtnē, Kurzemē, jau redzētas pirmās zosis, pīles un ziemeļu gulbji. Savukārt, Zemgales pusē novērotas arī pirmās ķīvītes, lauku cīruļi, meža un lauku baloži, kā arī mājas strazdi.
Ja citus gadus Latvijas pļavas un ūdeņi martā, jau ņirbēja no putniem, tad šogad var sastapt vien pāris eksemplāru. “Lielākā daļa no putniem, kam pie mums jābūt, joprojām uzturas Vācijas rietumu daļā. Āfrikā ziemojošie uzturas Rumānija, Bulgārijā,” saka Latvijas Ornitologu biedrības (LOB) gājputnu atgriešanās programmas koordinators Mārcis Tīrums.
Putnu migrācijas kartē portālā www.dabasdati.lv, var redzēt, ka, piemēram, dzērves un melnie stārķi vēl ir tikai ceļā pie mums. Vistuvāk Latvijai pielidojuši plēsējputni – ērgļi. Bet, daļa ūdensputnu, tādi kā gaigalas un cekulpīles, jau ir sastopami mūsu ūdenstilpnēs.
Nereti cilvēki domā, ka tieši aukstums putniem ir traucējošais faktors, bet izrādās putniem tas netraucē, mīnus grādos tie var dzīvot. Problēmas sagādā biezās sniega kārtas, kuru dēļ lidoņi nevar atrast barību. Tādēļ no pirmajiem gājputniem izdzīvos stiprākie.
Aukstais marts nepatīkams ir arī tiem putniem, kas jau uzsākuši perēšanu. “Aizkavēsies ligzdošanas periods, kad jāsāk ligzdot. 1997. gads bija vēls pavasaris, tas ietekmēja baltā stārķa populāciju”, atceras Mārcis Tīrums.
Vēl pagājušā nedēļā Latvijas Televīzijas raidījums "Panorāma" ziņoja par jūras ērgļu pāri, kas ligzdo Igaunijā. Mamma bija izdējusi vienu olu, bet dienas ritēja, un šodien ligzdā jau ir veselas trīs olas. Ornitologi bažījas, ka šis gads ietekmēs arī ērgļu populāciju. Jo brīdī, kad mamma dodas pēc barības un olas neapsilda, mīnus grādos tās ātri var aiziet bojā.
Aukstās naktis nozīmē, ka gājputnu masveida atgriešanās gaidāma ne ātrāk par aprīļa vidu. Bet ornitoloģijas biedrība tomēr aicina ziņot par katru gājputnu atgriešanos, lai varētu izpētīt, kā mainās putnu atlidošanas laiks un sugu sastāvs saistībā ar mainīgo klimatu.
