Gaismas pils trešajā stāvā, zālē „Rīga” ir milzīgs galds, kuram apkārt sēž 28 Eiropas Savienības dalībvalstu vides ministri, tos pavadošie ierēdņi un Eiropas Komisijas pārstāvji – vides un attīstības komisāri, kuri gatavojas spriest par plastmasas maisiņu tirdzniecības ierobežošanu.
Sēdes vadītājs, Latvijas vides ministrs uzsāk sanāksmi, un žurnālistiem telpa ir jāatstāj. Tieši šādi tas tuvākā pusgada laikā te notiks ļoti bieži. Šoreiz gan patiesībā ap galdu pulcējās simulācijas spēles dalībnieki - jaunieši no Latvijas pilsētām un novadiem. Kāpēc šāda ideja radās, stāsta Prezidentūras komunikācijas un sabiedrisko attiecību departamenta vadītāja Linda Jākobsone:
„Tāpēc, ka viena no prezidentūras vērtībām ir iesaistīšanās, un šis ir vistiešākais veids, kā parādīt, ka prezidentūra nav tikai ierēdņiem un ministriem, bet jebkuram. Līdz ar to tā bija iespēja jauniešiem būt pirmajiem zālē, kur pēc tam būs ministri, un to viņi atzīmē kā galveno – izjutuši, ko nozīmē būt ministram vai komisāram, vai delegātam.”
Pēc sanāksmes notika arī improvizēta preses konference, kurā Latvijas vides ministra lomas tēlotājs Armands Astukēvičs no Vidzemes Augstskolas demonstrēja, ka ir visai labi iejuties politiķa tēlā.
Spēle bijusi laba iespēja pārliecināties, ka jau ceturtdien Latvija spēs godam uzņemties ES Padomes prezidējošās valsts pienākumus, uzskata prezidentūras sekretariāta direktore Kristīne Pommere:
„Šodien, varētu teikt, bija pirmā darbadiena mums kā prezidentūrai. Esm proecīgi, ka bija unikālā iespēja izspēlēt šo neformālo Ministru padomi, (..) mēs visi mācījāmies un visiem tā bija liela pieredze. Paldies spēles dalībniekiem par azartu, arī mēs paši izdarījām secinājumus, kas vēl pilnveidojams.”
Savukārt nosacītais prezidentūras namatēvs, Latvijas Nacionālās Bibliotēkas direktors Andris Vilks pauda gandarījumu, ka bibliotēka darbosies arī šajos spraigajos sešos mēnešos, turklāt gūs arī starptautisku atpazīstamību.
Par to, ka Gaismas pils nu ir prezidentūras mājvieta, tagad liecina arī 29 karogi, kas plīvos tās priekšā. Eiropas Savienības un visu tās dalībvalstu karogus mastos, spītējot vējam un sniegam, uzvilka jaunieši, kas bija iejutušies attiecīgās valsts pārstāvja lomā. Sekretariāta pārstāvji stāsta, ka tika apsvērta iespēja to uzticēt karavīriem, lai tas notiktu sinhroni un militāri precīzi, taču beigās izlemts – tas esot jādara mūsu nākotnei - jauniešiem.
