Novika jau vairāk nekā 10 gadus īrē dzīvokli kādā Rīgas centra saimnieka mājā. Tā kā savulaik bijusi mājas sētniece, par dzīvokli viņa maksāja pieņemamu īres maksu. Pagājušā gada martā pensionāre uzzināja, ka īpašnieks namu pārdod, bet īres līgums, kas beidzas šogad 31.decembrī, ar viņu pagarināts netiks.
"Tad es meklēju riņķī apkārt, kur es varēju - caur paziņām un tamlīdzīgi Bet īre visur ir tik dārga, ka es ar savu pensiju vienkārši nevaru atļauties noīrēt," skaidro Novika.
Kad cerības atrast dzīvokli zudušas, Novika iestājusies Rīgas domes dzīvokļu rindā, kurā jāgaida vismaz divi gadi. Viņa lūgusi, lai domē izskata iespēju piešķirt tiesības īrēt dzīvojamo platību ārpuskārtas, jo ir maznodrošināta 2.grupas invalīde.
"Es rakstīju visādus papīrus, staigāju, rakstīju, prasīju. Beigās man pienāca atbilde, ka es dzīvoju normālos apstākļos, un sekoja visādi punkti, kāpēc mani tajā paātrinātajā rindā uzņemt nevar," stāsta Novika.
Rīgas domes Mājokļu un vides departaments Novikai ieteicis palikt dzīvot pašreizējā dzīvoklī bez derīga īres līguma.
"Man liekas nenormāli, ka tādas lietas nevar nokārtot cilvēciski. Paši saka - kur tad te ir tas cilvēciskais faktors.
Kāpēc man savā vecumā ir jāiet tiesāties, ja es labi zinu, ka nav man taisnība - nedrīkstu es te palikt?
Tad iedodiet man to sociālo dzīvokli, kas man pienāktos ārpuskārtas, bet bez tiesāšanās, jo tur tak skaidri un gaiši ir saprotams, ka man tā īre izbeidzas," saka pensionāre.
Tiesas spriedums, ka īrniekam jāatstāj dzīvoklis, ir viens no noteikumos paredzētajiem priekšnosacījumiem, lai persona, kas ir vecāka par 75 gadiem, maznodrošināta, 1.vai 2.grupas invalīds, var iegūt tiesības uz ārpuskārtas Rīgas domes izīrējamo platību. Arī pārējiem nosacījumiem Novikas šā brīža situācija neatbilstot.
"Dzīvojamās telpas vai mājas tehniskais stāvoklis ir neapmierinošs. Vai dzīvo mājā kurā nav lifta. Augstāk par otro stāvu. Grūtības ar pārvietošanos un uzkāpt," nosacījumus uzskaita Mājokļu un vides departamenta dzīvokļu pārvaldes direktore Mārīte Javorska.
Rīgas domes Sociālajā dienestā ir gatavi palīdzēt meklēt īrējamo platību, kas nav lielāka par 32 kvadrātmetriem
"Ja viņa nevar veikt pirmo iemaksu, tiek slēgts trīspusējs līgums - Rīgas sociālais dienests, dzīvokļa īpašnieks un šis cilvēks, ka tiks veikta no Rīgas sociālā dienesta pirmā iemaksa par šo te īres dzīvokli. Tālāk jau cilvēkam var tikt sniegta palīdzība kā dzīvokļa pabalsts," skaidro Rīgas domes Labklājības departamenta pārstāve Lita Brice.
Taču arī sociālā dienesta rīcībā ir tā pati, visiem iedzīvotājiem pieejamā informācija par piedāvājumu dzīvokļu īres tirgū, tādēļ izredzes atrast Novikai jaunu īres dzīvokli ar katru dienu sarūk.
"Kāds Ziemassvētku mierīgais laiks. Ja es zinu, ka man tūlīt beigsies īres termiņš un sāksies tiesāšanās process. Kāds tur mierīgs var būt. Man jau nervu zāles tagad jāsāk dzert, domājot vien par to, kas tur būs," satraucas Novika.
Taču Mājokļu un vides departamentā mierina - pieredze rāda, ka tiesas procesi Latvijā turpinās gana ilgi - vismaz divus gadus. Bet, ja Novika spriedumu pārsūdzēs, neizvācoties no pašreizējā dzīvokļa, varot izvilkt arī visus piecus gadus.
Rīgas domes dzīvokļu rindā pašlaik gaida 1300 iedzīvotāji, kuri ir vecāki par 75 gadiem.
