Pēc palīdzības un informācijas Rīgas atbalsta centrā Ukrainas civiliedzīvotājiem gadu pēc kara sākuma ik dienu joprojām vēršas ap 800 ukraiņu – gan tādi, kuri jau šeit dzīvo, gan arī cilvēki, kas tikko ieradušies Latvijā. Reģistratūrā brīžiem pat veidojas rinda.
Centrā tagad cilvēkus uzklausa arī Oleksandra Gabrindašvili, kura pati ar sešgadīgo meitu no Krivijrihas Ukrainas vidienē ar gadījuma transportu Latvijā iebrauca pirms gada 4. martā, bet 7. martā aizgāja uz Kongresu namā operatīvi iekārtoto Ukrainas bēgļu centru reģistrēties.
Gabrindašvili atcerējās pirmo pieredzi atbalsta centrā: "Atmosfēra bija – īsts haoss. Droši vien tas visvairāk valdīja mūsu galvās. Mēs nezinājām, ko sagaidīt, kāpēc esam šeit ieradušies, kas mums vispār jādara. (..) Visu dienu [stāvējām rindā]. Sākām septītajā datumā no rīta, no centra atklāšanas, un beidzām 8. martā sešos vakarā. Bet visu paspējām, citiem nācās tur iet vairākas dienas. Cilvēku daudzums bija vājprātīgs. Visi ar bērniem, visi raud, visi skrien uz visām pusēm."
Sieviete ar meitu Latvijā divas dienas bija gulējusi radinieka mašīnā, jo nevarēja atrast dzīvokli īrēšanai. Ukrainas iedzīvotāju atbalsta centrā pie viņas pienākusi brīvprātīgā un piedāvājusi naktsmājas. Tagad ukraiņu sieviete, kas pēc izglītības ir metalurģijas inženiere, bet Ukrainā strādājusi tirdzniecībā, pati palīdz citiem kara bēgļiem.
Kas joprojām neļauj apsīkt bēgļu straumei, skaidroja Gabrindašvili: "Tur [Ukrainā] nav tik auksts, pārziemot var. Problēma ir tāda, ka lido raķetes un vecāki ļoti pārdzīvo par bērniem un baidās par savu dzīvību. Vai arī tie, kuriem vairs nav māju, kuriem tās ir sagrautas, – tie brauc šurp."
Pirms gada 9. martā Ukrainas iedzīvotāju atbalsta centrā ieradās arī tagadējais direktors Pēteris Grūbe, kam pirms tam bija ilga darba pieredze patvēruma meklētāju centrā "Mucenieki". Viņš tikko bija atgriezies Latvijā no Rumānijas, kur steidzās palīgā ukraiņu sievietēm un bērniem, kuru mašīna bēgot avarēja.
"Bija tāds uzaicinājums, lai es atnāku apskatīties, kas tajā Kongresu namā darās. Pirmais skats, protams, bija diezgan šokējošs. Protams, pats fakts bija šokējošs, tās cilvēku sejas, ko katrs tur pārdzīvo, tu jau redzi. Krīzes menedžments tas bija, pirmkārt, mēra birojs tajā aktīvi iesaistījās. Tas bija pašvaldības labais piemērs, ka to var," stāstīja Grūbe.
No Kongresu nama atbalsta centrs pārcēlies uz bijušo Rīgas Tehniskās universitātes ēku Daugavmalā, bet tagad – uz telpām līdzās Lielajai ģildei Vecrīgā; centrs šobrīd apvieno 13 valsts, pašvaldību un nevalstisko organizāciju pārstāvniecības. Te pieejams Sociālais dienests, bērnu psihologs, Nodarbinātības valsts aģentūra. Ir notikušas 17 darba biržas, kurās darbu ieguvuši vairāk nekā 4200 ukraiņi.
Līdz februāra beigām Rīgā reģistrēti 20 982 ukraiņu bēgļi, tātad puse no visiem, kas reģistrēti Latvijā.
Otrdien uz centru kāds labvēlis atnesis torti, bet tās nebūšot gada jubilejas svinības, jo iemesls ir ļoti skumjš.
KONTEKSTS:
Pēc Krievijas pilna apmēra iebrukuma Ukrainā 2022. gada 24. februārī bēgļu gaitās uz Eiropu devušies vairāk nekā 8 miljoni Ukrainas civiliedzīvotāju, liecina Apvienoto Nāciju Organizācijas dati.
Rīgā kopš 2022. gada 24. februāra ieradušies vairāk nekā 20 000 Ukrainas civiliedzīvotāju. Rīgas atbalsta centrā Ukrainas civiliedzīvotājiem, kas savas durvis vēra pērn 7. martā, dažāda veida palīdzība un pakalpojumi sniegti ap 40 000 ukraiņu, kuri par savu patvērumu izvēlējušies Latviju.