FOTO: Turcijas prezidents viesojas Latvijā

Ceturtdien oficiālā vizītē Latvijā ieradies Turcijas prezidens Redžeps Tajips Erdogans, lai tiktos ar Latvijas prezidentu Andri Bērziņu.

Erdogans septembra sākumā vizītes laikā ASV Bērziņam darīja zināmu, ka, pieņemot uzaicinājumu vizītē apmeklēt Latviju, ir gatavs to darīt jau šajā gadā, informēja Valsts prezidenta preses dienestā.

Latvija ir pirmā Eiropas Savienības valsts, uz kuru Erdogans devies vizītē kopš stāšanās Turcijas prezidenta amatā.

Turcija ir pārliecināta, ka Latvijas prezidentūras Eiropas Savienībā laikā būs pozitīvs progress valsts iestāšanās procesā kopienā. Šādu pārliecību Rīgā pauda Turcijas prezidents Redžeps Tajips Erdogans. Kaut Anakra 2005.gadā uzsāka iestāšanās sarunas, tās ir bijušas gausas un bieži apstājušās atsevišķu dalībvalstu, piemēram, Francijas un Vācijas iebildumu dēļ, atrisināts joprojām nav arī Kipras jautājums. Erdogana valdība arī tikusi apsūdzēta par cilvēktiesību ierobežošanu. Iestāšanās process bija viens no galvenajiem jautājumiem, kurus Turcijas valsts galva pārrunāja ar Latvijas prezidentu Andri Bērziņu, un Erodgans pateicās Latvijai par atbalstu Turcijas iestājai Eiropas Savienībā:

„Mēs apmainījāmies viedokļiem par Turcijas iestāšanās procesu Eiropas Savienībā ņemot vērā, ka Latvija nākamā gada pirmajā pusgadā pārņems Eiropas Savienības prezidentūru. Es vēlos paust mūsu augsto novērtējumu Latvijas prezidentam par Latvijas centieniem un pausto atbalstu Turcijas iestājai kopienā. Var teikt, ka Turcijas sarunas par iestāšanos Eiropas Savienībā ilgušās jau 50 gadus. Tomēr šajā procesā ir dažādi izaicinājumi. Manuprāt, Eiropas Savienībai Turcijas iestāšanās būtu stratēģisks lēmums. Un Turcija vēlētos iestāties kopienā ne tāpēc, lai uzlabotu savu labklājību, bet tāpēc, lai pievienotos šīm globālajām vērtībām, kādas pastāv Eiropas Savienībā.”

Turcijas prezidents Redžeps Tajips Erdogans

 

 Redžeps Tajips Erdogans ir pirmais tiešās un atklātās vēlēšanās ievēlētais Turcijas prezidents. Tās apliecināja, ka ilggadējais premjerministrs bauda ievērojamu atbalstu sabiedrībā. Viņa nelokāmais vadīšanas stils licis Rietumu politikas kuluāros izskanēt bažām par autoritāru pārvaldi Ankarā. To vēl vairāk pastiprināja mēnešiem ilgušo protestu savaldīšana Stambulā. Ainas no tiem bieži parādījās starptautiskajos medijos. Prezidenta Erdogana inaugurācijas ceremonijā nepiedalījās daudzi Rietumvalstu līderi, bet Savienotās Valstis bija pārstāvētas tikai pilnvarotā līmenī.

Stājoties amatā, prezidents Erdogans uzsvēra, ka viens no viņa mērķiem ir Turcijas iestāšanās Eiropas Savienībā. Oficiālā Ankara redz vilcināšanos, bet cer uz zināmu progresu Latvijas prezidentūras gaitā.

„Kopš biju Turcijas premjerministrs, no paša sākuma iestāšanās procesam bija 15 sadaļas. Tagad 35. No tām uz šo brīdi izdevies atklāt un slēgt tikai vienu sadaļu. Tagad sadaļas tiek atklātas, bet netiek noslēgtas.  Piemēram 17.sadaļa par enerģētiku. Turcija gatava tās atklāšanai un pārrunāšanai, bet Eiropas Savienība ne. Tāpat arī sadaļas par tieslietām un drošību. Esam pārliecināti, ka Latvijas prezidentūras laikā Eiropas Savienības Padomē, notiks pozitīvs progress šajā jautājumā,” klāstīja Erdgans.

Par spīti attālumam un kultūru atšķirībām, Turcija bijusi vērtīgs partneris Latvijai. Tirdzniecības apgrozījums strauji audzis. Turklāt, ja sākotnēji tirdzniecības bilance bija negatīva – importējot vairāk, nekā eksportējot, - pēdējos gados aina ir krasi mainījusies.

Turcija, kas ir NATO valsts, atbalstījusi arī Latvijas iestāju Ziemeļatlantijas līgumorganizācijā. Ankara atbalstījusi arī Latvijas dalību Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijā - OECD.

Pusgadsimtu ilgst Turcijas un Eiropas Savienības attiecības, tomēr Ankarai nav izdevies pārliecināt Eiropu uzņemt to šo valstu klubā. Latvija un vairums citu mazo un jauno dalībvalstu vārdos pauž atbalstu, taču Savienības ekonomiskais un politiskais kodols – Francija un Vācija pretojas izredzēm iegūt kopienā milzīgu valsti ar 74 miljoniem iedzīvotāju, kuru vairākums ir musulmaņi.

Latvijas Universitātes profesors, orientālists Leons Taivāns skaidro, ka „jaunās ES zemes vai jaunie locekļi gandrīz vienbalsīgi iestājas par Turcijas iestāšanos ES, jo īpaši tādēļ, ka vairākas  no tām 17. un 18.gadsimtā bija daļa no Turcijas impērijas, bet ir arī ļoti naidīgi noskaņotas.  

Ankara un Rīga regulāri apmainās augsta līmeņa vizītēm. Arī prezidents Erdogans Latvijā uzturas jau otro reizi. Pirmo reizi kā premjers NATO samitā Rīgā. Bet pērn Latvijā viesojās Erdogana priekštecis prezidents Abdula Gils. Jau toreiz Ankara apliecināja vēlmi pieslēgties konteinervilcienu transporta koridoram “Zubr”, kas savieno Latviju, Baltkrieviju un Ukrainas Melnās jūras piekrastes ostām Odesu un Iļjičevsku. 

Jau ziņots, ka augustā notikušajās Turcijas prezidenta vēlēšanās Erdogans uzvarēja jau pirmajā kārtā. Erdogans bijis valdības vadītājs kopš 2003.gada. Viņš gan tika apsūdzēts autoritārismā un mēģinājumos atjaunot islāma normas Turcijā, kas ir sekulāra valsts, un pret viņu ir notikušas plašas protesta akcijas, premjerministru atbalsta daudzi reliģiski konservatīvie valsts iedzīvotāji.

Šogad notikušās vēlēšanas bija pirmā reize, kad Turcijas prezidents tiek ievēlēts tiešās vēlēšanas. Līdz tam prezidentu ievēlēja parlaments. Prezidents tiek ievēlēts uz piecu gadu amata termiņu, lai gan līdz šim prezidenta amata termiņš bija septiņi gadi.

Iepriekš vēstīts, ka Ankara nākusi klajā ar komunikācijas stratēģiju, kas sastāv no diviem atzariem. Viens ietver centienus uzlabot eiropiešu attieksmi pret Turcijas dalību Eiropas Savienībā (ES), otrs - pašmājās iedzīvotājus pastiprināti informēt par priekšrocībām sadarbībai ar kopienu. ES galvenā uzmanība tiks pievērsta ietekmīgākajām valstīm un tām, kur atbalsts Turcijas iestājai kopienā ir viszemākais.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt