«Es gribu lasīt Latvijas grāmatas!» 35 ārzemnieki apgūst latviešu valodu LU vasaras skolā

Trīsdesmit pieci ārzemnieki pašā jūlija tveicē izvēlējušies divas nedēļas pavadīt skolas solā, lai intensīvi mācītos latviešu valodu. Latvijas Universitātē (LU) jau piekto gadu notiek Latviešu valodas un kultūras vasaras skola, par kuras popularitāti liecina fakts, ka šogad pieteikšanos grupām nācās slēgt jau aprīlī.

35 ārzemnieki apgūst latviešu valodu LU vasaras skolāMāra Rozenberga

     

    Nelielā jumta stāva klasē Latvijas Universitātes vēsturiskajā ēkā rit ceturtā mācību diena. Un grupā bez latviešu valodas priekšzināšanām studenti jau veido teikumus un apspriež vārdu „sirdssāpes”.

    „Mani sauc Džons, es esmu no Anglijas. Es studēju Latvijas valodu, jo es studēju Latvijas vēsturi,” latviski ar sevi iepazīstina vēsturnieks Džons Frīmens. Viņš mācās grupu augstāk – latviešu valodas pamatus viņš jau apguvis pats, jo Kembridžas universitātes doktorantūrā pēta kādu interesantu Latvijas vēstures lappusi.

    „Es gribēju lasīt Latvijas grāmatas par Kurzemes kolonizāciju Tobago un Gambijā,” viņš paskaidro. Fakts, ka Kurzemei bijušas kolonijas, Džonam šķitis tik savāds un neparasts, ka viņš nolēmis neapstāties pie jau apgūtās vācu valodas un iemācīties arī latviešu.

    Turpinot sarunu Džona dzimtajā angļu valodā, viņš atklāj, ka nupat kopā ar vasaras skolas biedriem bijis ekskursijā Ventspilī un šķitis amizanti redzēt Tobago vārdā nosauktu tirdzniecības centru un tūrisma aģentūru.

    Vasaras skolu Džons atradis internetā, meklējot iespējas mācīties latviešu valodu Latvijā. Šī ir pirmā reize, kad viņš ar kādu latviski var arī sarunāties, ne tikai lasīt. Pagaidām gan vēl tas esot grūti, jo latvieši runā ātri. Tomēr esot ļoti jauki dzirdēt, ka iepriekš vien grāmatās lasīto valodu patiešām lieto.

    Pēc divas nedēļas garās vasaras skolas Džons apņēmies vēl trīs nedēļas pavadīt Latvijas Valsts arhīvā, pētot Kurzemes hercogistes vēsturi.

    Tikmēr augstākā līmeņa latviešu valodas mācību grupā studenti jau spriež par tādu vārdu kā „bagāts” un „turīgs” niansēm. Tur mācās arī Stēfans Ēriksons no Zviedrijas.

    „Mani sauc Stefan Eriksson, es esmu zviedrs un mācos Latviešu valodas un kultūras vasaras skolā. Es dzīvoju Rīgā jau divus gadus, strādāju Ziemeļvalstu Ministru padomes birojā par direktoru, un man ļoti gribētos iemācīties latviešu valodu,” nevainojamā latviešu valodā ar sevi iepazīstina Ēriksons.

    Kad saku Stēfanam, ka viņš latviešu valodu, izklausās, jau ir iemācījies, viņš paškritiski atbild, ka vispār jau cerējis to apgūt gada laikā, bet gājis ilgāk. Var just, ka ar svešvalodām Stēfanam ir pieredze: „Latviešu valoda ir diezgan sarežģīta, un

    problēma ir tāda, ka bez tās varētu arī iztikt. Visi runā arī angliski vai krieviski, tā ka es varētu tikt galā.

    Bet man gribētos runāt arī latviski, lai tiešām saprastu, kas notiek valstī, lai iepazītu latviešu kultūru un tā tālāk,” paskaidro Stēfans. Līdzīgi viņš rīkojies arī citās valstīs, kur strādājis. Līdzās zviedru valodai Stēfans pārvalda arī angļu, krievu, baltkrievu un mazliet runā arī franciski.

    Dalību vasaras skolā Stēfans Ēriksons raksturo kā iespēju „papeldēties” latviešu valodā: „Es gribētu lasīt latviešu literatūru, bet man jāatzīst, ka tas vēl ir grūti. Es gribētu izlasīt Noras Ikstenas „Mātes pienu”. Grāmatu es jau vakar nopirku, bet vēl mazliet pagaidīšu. Pēc kursiem varbūt sākšu lasīt.”

    Vasaras skolu jau piekto gadu rīko Latvijas Universitātes Pirmsstudiju mācību centrs. Tā direktore Sarmīte Miltiņa stāsta, ka mācības ik gadu kļūst populārākas, šogad pieteikšanās slēgta jau aprīlī. Studenti ir no vairāk nekā 15 valstīm – gan latviešu izcelsmes, gan tādi, kuri latviešu valodu mācās darba dēļ, gan arī vienkārši mazo valodu fani.

    „Kā jau vasaras skolā, studenti šeit mācās ne tikai valodu. Protams, galvenais uzsvars ir valoda, bet mēs piedāvājam apmeklēt arī muzejus – gan Latvijas Nacionālo mākslas muzeju, gan Okupācijas muzeju, Rīgas vēstures un kuģniecības muzeju. Mēs piedāvājam arī pēcpusdienas ar lekcijām un diskusijām. Cik nu īsā laikā var, iepazīstinām ar Latvijas vēsturi, mākslu un kultūru, kā arī piedāvājam nelielu ieskatu folklorā,” stāsta Miltiņa.

    Latviešu valodas un kultūras vasaras skola Latvijas Universitātē turpināsies līdz 1. augustam.

    Latvijā
    Ziņas
    Jaunākie
    Interesanti