ES struktūrfondu plānošanas periodā 2014. – 2020. gadam izglītībai ir iedalīti 516 miljoni eiro, kas ir gandrīz par 50 miljoniem vairāk nekā iepriekš. IZM Izglītības departamenta direktore Evija Papule cer, ka šoreiz sākotnējos investīciju plānus neizjauks ekonomiskā un demogrāfiskā krīze, kā tas bija iepriekšējā periodā. Uzsvars naudas tērēšanā būs uz audzēkni.
"Iepriekšējā periodā mēs atbalstījām cilvēkresursus, bet mēs daudz vairāk ieguldījām pedagogu atbalstam. Šajā brīdī, ja salīdzina ar iepriekšējo, mazāks atbalsts ir pedagogiem, lielākas iespējas ir dotas pašiem bērniem kaut ko apmeklēt. Bet pedagogi jau būs tie, kas pasākumus veidos, organizēs, līdz ar to arī viņi saņems ne tikai tālāku izglītības atbalstu, bet arī finanšu atbalstu," teica Papule.
Ar piešķirtajiem miljoniem ministrija plāno novērst jauniešu priekšlaicīgu skolas pamešanu un atbalstīt jauniešus, kas nemācās un nestrādā, kā arī apmaksāt karjeras konsultantus un ieviest daudzkārt piesaukto kompetencēs balstīto mācību saturu. To 80 pilotskolās sāks izstrādāt janvārī vai februārī. Būs gan jauni mācību materiāli, gan metodes.
"Viens no pārmetumiem šobrīd izglītības sistēmā ir, ka saturs joprojām lielā mērā ir orientēts uz informācijas nodošanu vai iegūšanu. Tas nav gluži tas, ko mums vajag kā kompetentiem cilvēkiem, dzīvojot šodienas pasaulē. Respektīvi, informācija ir pieejama, jautājums, ko mēs protam un ko mēs gribam ar viņu darīt. Līdz ar to kompetenču pieeja paredz attīstīt šīs prasmes un arī attieksmes, kā rīkoties ar visu pieejamo informāciju, lai dzīvotu labi mūsdienu sabiedrībā, būdams pilsonis, uzņēmējs, darba ņēmējs vai darba devējs," stāsta Valsts izglītības satura centra vadītājs Guntars Catlaks.
Kā iepriekšējā fondu plānošanas perioda veiksmes stāstu valsts amatpersonas uzskata profesionālās izglītības attīstību. Tam piekrīt arī Latvijas Darba devēju konfederācija.
Tikmēr Teikas vidusskolas direktore Ilona Bergmane uzsver, ka vairākas vispārējās izglītības iestādes tika pie jauniem dabaszinātņu kabinetiem. Taču tagad, viņasprāt, ir svarīgi apmācīt skolotājus un bērniem palīdzēt karjeras izvēlē. Pagaidām plānotais karjeras konsultantu skaits gan esot par mazu, uzskata Bergmane.
"Karjeras konsultanti, protams, ka atsevišķās skolās viņi strādā jau tagad, bet, manuprāt, nav nopietni, ja uz 2000 skolēnu strādās viens karjeras konsultants. Tas darbs tik un tā būs formāls," teica Bergmane.
Vislielākās naudas summas ir piešķirtas skolu vides uzlabošanai, tajā skaitā tehniskās bāzes un kabinetu modernizācijai. Lai skolas pie šīs naudas tiktu, pamatskolā ir jābūt vismaz 200 skolēniem, savukārt vidusskolā – 240. Turklāt šādam skolēnu skaitam ir jāsaglabājas arī pēc pieciem gadiem. Ministrijas pārstāve Evija Papule uzsver, ka šādi kritēriji neļaus modernizēt tās skolas, kuras pēc dažiem gadiem jau būs tukšas.
