EP rezolūcijā par neofašistu nosodīšanu pieminēta arī Latvija un 16. marts

Eiropas Parlaments (EP) ceturtdien, 25. oktobrī, pieņēmis rezolūciju, ar kuru nosoda neofašistu vardarbības palielināšanos Eiropā. Citstarp saistībā ar 16. marta notikumiem Rīgā rezolūcijā pieminēts arī Latvijas vārds.

ĪSUMĀ:

  • Eiroparlamentārieši pauž satraukumu par neonacistu grupējumu aktivizāciju;
  • Eiropā notikuši uzbrukumi patvēruma meklētājiem un kreisi noskaņotiem politiķiem;
  • Starp labējiem radikāļiem vairāk parādās cilvēki ar militāro pieredzi;
  • Rezolūcijā pieminēti arī 16. marta leģionāru atceres pasākumi Rīgā;
  • Eiropas Parlamentā pieņemtā rezolūcija aicina uz naida noziegumu nosodīšanu, cīņu ar nacismu internetā un sabiedrisko mediju darbinieku izpratnes vairošanu.

EP deputāti pauž satraukumu par to, ka mūsdienu Eiropā netiek izvērsti nopietni pasākumi, lai ierobežotu neofašistu un neonacistu grupējumus. Tas novedis pie ksenofobiska noskaņojuma palielināšanās kontinentā. Atklāti neofašistu, neonacistu, rasistu un ksenofobiski noskaņotu cilvēku grupējumi iepriekšējos gados Eiropā ir sarīkojuši vardarbīgus noziegumus. Rezolūcijas autori uzsver, ka šādi grupējumi ir "atņēmuši dzīvības tūkstošiem dažādu cilvēku - bēgļiem, migrantiem, etniskajām un reliģiskajām minoritātēm, LGBTQI cilvēkiem, tiesībsargiem, aktīvistiem politiķiem un likumsargiem".

Eiropā notikuši uzbrukumi patvēruma meklētāju centriem un mošejām, kas tiek saistīti ar neofašistiem un neonacistiem. Tomēr tā esot tikai aisberga redzamākā daļa, jo nereti radikāli noskaņotās grupas cenšas no sabiedrības izslēgt dažādus indivīdus un izmanto agresīvu retoriku, to pamatojot ar "vārda brīvību, lai gan vārda brīvība nav absolūta".

Rezolūcijā EP deputāti atgādina vairākus pēdējo gadu noziegumus, kas tika saistīti ar labējo radikāļu organizācijām - Anneša Bēringa-Breivīka sarīkoto teroraktu Norvēģijā, kurā bojā gāja 77, bet ievainojumus guva 151 cilvēks, Britu parlamenta Leiboristu partijas deputātes Džo Koksas nošaušanu 2016. gadā, kā arī uzbrukumu Eiropas Apvienoto kreiso un Ziemeļvalstu konfederālās grupas deputātei Elenoras Forenzas šā gada septembrī. Eiroparlamentārieši arī atsaucas uz "Europol" datiem, saskaņā ar kuriem pērn dubultojies par ekstrēmiskiem noziegumiem aizturētu cilvēku skaits. Savukārt Francijas izlūkdienesti ir pauduši satraukumu par to, ka labējo radikāļu rindās pieaug tādu cilvēku skaits, kuri guvuši darba pieredzi militārajā dienestā vai policijā.

Eiroparlamentārieši norāda uz vairākiem incidentiem Polijā 2017. gadā. Tad kādas demonstrācijas laikā Katovicē tika inscenēta nāves soda izpildīšana sešiem EP deputātiem, kas "iestājās par toleranci, likuma varu un citām Eiropas vērtībām", bet novembrī, Neatkarības dienas svinību laikā, Varšavā notika gājiens ar 60 tūkstošu cilvēku dalību, kurā tika izmantoti "ksenofobiski plakāti ar tādiem saukļiem kā "baltu Eiropu brāļu tautām"". Deputāti rezolūcijā arī piemin LGBTQI aktīvista Zaka Kostopulos nogalināšanu Atēnu centrā 2018. gada 21. septembrī, notikumus Itālijā šā gada februārī, kad kāds vīrietis sašāva sešus afrikāņu migrantus, un septembra demonstrācijas pret imigrāciju Vācijas pilsētā Kemnicā.

EP deputāti rezolūcijā tostarp norāda uz protestiem Spānijā, kas izcēlās pēc valdības paziņojuma par diktatora Francisko Franko pārapbedīšanu, dažādu radikālu grupējumu gājieniem Skandināvijas valstīs un uzbrukumiem čigānu tautības cilvēkiem Ukrainā. Atsevišķi Eiroparlamentā pieņemtajā rezolūcijā tiek izcelta arī Latvija, norādot, ka katra gada 16. martā Rīgā notiek gājiens, kurā piedalās tūkstošiem cilvēku, kas dienējuši Latviešu SS brīvprātīgajā leģionā.

Ņemot vērā augstākminēto, EP rezolūcijā stingri nosodīti uzbrukumi, psiholoģiskā vardarbība un dažādas demonstrācijas, kurus rīkojuši neofašisti un neonacisti. Parlamentārieši ir nobažījušies par vardarbīgiem uzbrukumiem, kas tiek rīkoti pret melnādainiem eiropiešiem, cilvēkiem ar Āfrikas etnisko izcelsmi, ebrejiem, musulmaņiem, čigāniem, LGBTI pārstāvjiem, kā arī personām ar invaliditāti. EP rezolūcijā nosoda labējo radikāļu uzbrukumus politiķiem, kas notikuši Eiropā un atzīst, ka grupējumi aizvien vairāk savai koordinācijai izmanto sociālos tīklus.

Deputāti pauž nožēlu, ka atsevišķās dalībvalstīs sabiedriskie mediji ir kļuvuši par vienas noteiktas partijas propagandas ruporu, kā rezultātā minoritātēm un opozīcijas grupām tiek liegtas izteikšanās iespējas. Rezolūcijā eiroparlamentārieši aicina Eiropas Savienības dalībvalstis stingri nosodīt naida noziegumus un naida runu, kā arī cīnīties ar rasisma, fašisma un ksenofobijas izplatību internetā. Rezolūcijā pausts uzskats, ka dalībvalstīm nepieciešams izveidot policijas vienības, kas specializētos naida noziegumu atklāšanā.

Rezolūcijas autori uzskata, ka dalībvalstīm nepieciešams cīnīties ar rasisma izplatību nacionālajās sporta federācijās un futbola klubu līdzjutēju vidū. Dalībvalstīm arī vajadzētu apmācīt sabiedrisko mediju darbiniekus, lai tie saprastu tos izaicinājumus ar kuriem saskaras neofašistu un neonacistu upuri. ES dalībvalstīm nepieciešams arī stāties pretī visām Holokausta noliegšanas formām, ieskaitot nacistu kolaborantu noziegumu trivializēšanu.

EP plenārsesijā Strasbūrā rezolūcija pieņemta ar 355 balsīm par, 90 balsīm pret, bet 39 deputāti atturējušies. No Latvijas deputātiem rezolūciju atbalstījuši trīs - Andrejs Mamikins, Miroslavs Mitrofanovs un Iveta Grigule-Pēterse, liecina balsošanas protokols.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti