To, ka ēka Ķekavā Gaismas ielā 19/9, kur atrodas novada dome, nav nodota ekspluatācija, "Panorāmai" pavēstīja, kāda pašvaldības darbiniece. Saprotamu iemeslu dēļ viņa vēlējās palikt anonīma. Ķekavas pašvaldības pārstāvji šo faktu nenoliedz, taču īpaši uzsver, ka gan šajā ēkā, gan pāri ielai esošajā sociālajā mājā, kas arī nav nodota ekspluatācijā, veikta atvieglotā renovācija. Tā neparedz būtiskas izmaiņas telpu nesošajās konstrukcijās un nerada risku apmeklētājiem.
„Runa ir par to, ka ir bijis rekonstrukcijas projekts pirmajam un otrajam stāvam, kurā izvietojas pašvaldības darbinieki. Projekts neparedz, ka nevar vienlaicīgi notikt būvdarbi un šīs telpas nevar izmantot. Tā ir vienkāršotās renovācijas procedūra," norādīja Ķekavas novada domes būvvaldes vadītāja Inese Aizstrauta.
Būvvaldes vadītāja stāsta, ka abas ēkas būvētas pagājušā gadsimta septiņdesmitajos gados un savulaik bijušas gan nodotas ekspluatācijā, gan ekspluatētas. Šajā gadījumā problēmas radījis četrās kārtās sadalītais pašvaldības ēkas rekonstrukcijas projekts. Ierobežotā finansējuma dēļ tas nav pilnībā pabeigts un juridiski telpas nevarēja nodot ekspluatācijā. Tādējādi arī izveidojusies situācija, kurā pašvaldība pārkāpusi likuma prasības. „Likums tiek pārkāpts, jo tad, kad tiek izdota būvatļauja, aiz tās seko nodošanas ekspluatācijā akts," klāsta Aizstrauta.
Likuma pārkāpumu šajā jautājumā gan nesaskata Ķekavas domes priekšsēdētāja vietnieks Andis Adats. Viņš uzsver, ka sagatavotais būvprojekts neaizliedz renovācijas procesā esošās Ķekavas domes izmantošanu. Tiesa, viņš norāda, lai kādu sodītu par šo it kā sīko pārkāpumu, Ķekavas pašvaldības administratīvajā komisijā būtu jāvēršas Ķekavas būvvaldei, un tikai tad tā ir tiesīga izskatīt šo jautājumu. „Administratīvā komisija pēc savas iniciatīvas nedara neko. Tā izskata tikai protokolus. Tā ir lemjošā institūcija," skaidro Adats.
Šādu situāciju kā nepieņemamu vērtē bijušais Valsts būvinspekcijas vadītājs Leonīds Jākobsons. Viņš norāda, ka situācija, kur pašvaldība izdara kaut arī sīkus un no ēku drošības viedokļa nebūtiskus pārkāpumus, bet vēlāk ir pati atbildīga par savu iestāžu sodīšanu, nav pieņemama. Viņaprāt, pašvaldībai ir jārāda pozitīvais piemērs, ievērojot likumu, jo pretējā gadījumā likumu ievērošanu būvniecības nozarē būs problemātiski prasīt no privātuzņēmējiem. „Normāli tas noteikti nav. Pašvaldībai ir jāuzrauga būvniecība savā administratīvajā teritorijā. Ja pašvaldība pati kaut ko pārkāpj, tad ko gan mēs varēsim prasīt no tiem, kas pārkāpj kaut ko apzināti. Neapšaubāmi, ja pati pašvaldība pārkāpj likumdošanu, tad prasīt kaut ko no uzņēmēja arī nav korekti no cilvēciskā viedokļa," atzīst Jākobsons.
Lai izvairītos no šādām un līdzīgām situācijām, pēc Jēkabsona domām, svarīgi pēc iespējas ātrāk izvedot Valsts būvniecības kontroles biroju, ko pēc Zolitūdes traģēdijas rosinājusi veidot Ekonomikas ministrija.
