Viņš uzsvēra, ka preambula skaidro, kā Latvijā radās, kāpēc latvieši 1918.gadā izvēlējās veidot valsti. „Ik pa brīdim mums jautā, kāpēc, jums, latvieši, ir vajadzīga sava valsts?" teica Liepa.
Viņš uzsvēra, ka preambula var būt kā priekšraksts, kas sedz nezināšanu par Latvijas valsti.
Saeimas deputāts Boriss Cilevičs (Saskaņas centrs) gan šim viedoklim iebilda, sakot, ka viņš nevēlas justies kā otrās šķiras pilsonis, ja reiz preambulā akcentēts, ka valsti izveidoja etniskie latvieši. Pret to gan Liepa un Saeimas deputāte Ilma Čepāne („Vienotība") iebilda, sakot, ka vara Latvijā pieder Latvijas tautai – uzreiz pēc Latvijas valsts nodibināšanas vara no latviešu rokām pārgāja Latvijas tautas pārziņā.
Čepāne arī norādīja, ka Latvijā etnisko minoritāšu tiesības ir ievērotas tik ļoti, kā reti kurā citā valstī. Uz to Cilevičs gan atcirta, ka latviešu labvēlība pret etniskajām minoritātēm esot mīts.
Liepa arī centās atspēkot iebildes, kurās pārmests, ka Latvija balstoties uz kristīgām vērtībām. Viņš uzsvēra, ka šajā gadījumā runa ir nevis par reliģiju, bet par vērtību sistēmu, ko kristietība radījusi Latvijā un tās sabiedrībā.
Žurnālists un cilvēktiesību eksperts Didzis Melbiksis pauda, ka Satversmes preambula vispār nav vajadzīga, jo neko nedod Latvijas iedzīvotājiem. Viņš pauda, ja cilvēkiem nav ko darīt, tad viņi „preambumbulējas", tādējādi norādot uz, viņaprāt, bezjēdzīgo diskusiju par preambulu.
Vēstīts, ka aptuveni pirms mēneša jurists Egils Levits sabiedrību iepazīstināja ar jaunveidoto Satversmes preambulu. Tajā pausts, ka valsts ir veidota uz kristīgām vērtībām, kā arī norādīts, kā Latvijā radās. Preambula jau izsaukusi asu sabiedrības reakciju – daļa Levita ierosmi atbalsta, bet daļa ne, pārmetot tai turēšanos pie vērtībām, kas aktuālas bija jau aizgājušos laikos un neatbilst modernās dzīves ikdienai.
