Svētdien Krievijas vēlētāji dosies pie vēlēšanu urnām, lai ievēlētu nākamo valsts prezidentu. Gandrīz pilnīgi droši var teikt, ka šajā amatā stāsies Vladimirs Putins. Tuvojoties vēlēšanu dienai, arvien vairāk ārvalstu ekspertu un preses izdevumu izsakās par to, kāda varētu būt situācija Krievijā pēc Putina atgriešanās prezidenta krēslā.
Ietekmīgā pētniecības centra Chatham House jeb britu karaliskā starptautisko attiecību institūta ziņojums par Krievijas nākotnes perspektīvām iekļauj ļoti plašu jautājumu loku, gan ārpolitikas, gan iekšpolitikas jomās. Ziņojumā "Atkal Putins: sekas Krievijai un Rietumiem" eksperti norāda, ka pagājušā gada parlamenta vēlēšanas un pavisam drīz gaidāmās prezidenta vēlēšanas faktiski ir aizsākušas Vladimira Putina režīma beigas. Tāpat tiek norādīts, ka pasaulē Krieviju turpmāk vairs neuztvers kā ietekmīgu spēlētāju, kāda tā gribētu būt, bet gan par valsti, kas seko tikai savām egoistiskajām interesēm. Uz to norāda arī viens no pētījuma autoriem Džeimss Niksijs, kurš šo pētījumu uzskata par rekomendācijām Rietumvalstīm:
"Šīs pilnīgi noteikti ir politikas rekomendācijas Rietumvalstīm, kuru mērķis ir labāk sagatavoties tiem izaicinājumiem, kurus pakāpeniska pagrimuma laikā var radīt Krievija. Uztvert Krieviju kā dominējošu valsti, kā supervaru, vienkārši vairs nav iespējams. Krievijas ekonomika veido vien 2%-3% no pasaules ekonomikas, tās ietekme Melnās jūras reģionā mazinās, bet Centrālāzijas valstis sāk pārorientēt savu ārpolitiku citos virzienos. Krievija uz globālās politiskās skatuves vairs nav tik ārkārtīgi ietekmīga un tā pilnīgi noteikti nevar sacensties ar ASV par supervaras statusu. Ir nepieciešams runāt ar Krieviju tādu, kāda tā ir, nevis tādu, kāda tā vēlas būt."
Kā norāda pētījuma autori, Vladimira Putina galvenais uzdevums pēc vēlēšanām būs saglabāt 12 gadu laikā veidoto personiskās varas sistēmu un tas var radīt arvien lielāku neapmierinātību sabiedrības vidū. Īpaši izglītotajā vidusslānī. Analītiķi prognozē, ka protestu vilnis Krievijā iegūs sniega bumbas efektu un to būs ļoti grūti apturēt. Uz to norāda arī viena no pētniecēm Lilija Ševtsova:
" Masu protestus lielajās pilsētās, piemēram, Maskavā, atbalsta aptuveni 40% iedzīvotāju. Sanktpēterburgā šis skaitlis ir vēl augstāks. Pārējā Krievijā šis skaitlis ir aptuveni 25%. Var teikt, ka šis ir diezgan mazs skaitlis, taču mēs runājam par miljoniem. Kā ir izteicies viens no Krievijas policijas pārstāvjiem: ja Maskavas ielās izies divi tūkstoši protestētāju, mēs viņus izdzenāsim, ja būs 20 tūkstoši protestētāju - mēs vērosim, ja būs 200 000 cilvēku - mēs pievienosimies!"
Krievijas nākotnei pēc Vladimira Putina ievēlēšanas pievērsušies arī vairāki Rietumvalstu laikraksti. Un vairumā no tiem Putinam tiek prognozētas dažādas problēmas. Tā, piemēram, "Frankfurter Rundschau" uzsver, ka taisnīgā cara tēls sevi ir izsmēlis, jo kopš ekonomiskās krīzes sākuma cilvēkiem tiek piešķirts arvien mazāk labumu, bet iedzīvotāji vairs netic gadiem ilgi solītajām reformām. Kā laikrakstā norāda Berlīnes fonda "Zinātne un politika" eksperts Hanss Hennings Šrēders uzskata, ka Putinam būs grūti pildīt savus solījumus uzlabot finansiālo stāvokli aptuveni 80% nabadzīgo iedzīvotāju. Ja netiks apmierinātas izglītotā vidusslāņa vēlmes - tas vienkārši no valsts aizbrauks. Turklāt vēl viena nopietna problēma ir kapitāla aizplūšana līdz ar oligarhiem un bez šīs naudas valsts modernizācija vairs nebūs iespējama.
Tikmēr "Huffington Post" žurnālisti norāda, ka vēršanās pret tādiem neatkarīgajiem masu saziņas līdzekļiem kā radiostacija Eho Moskvi, laikraksts "Novaja gazeta" vai televīzijas kanāls "Dožģ" var pavērt ceļu Putinam efektīvāk vērsties pret jebkādām iespējamām protestu izpausmēm.
Savukārt, runājot par attiecībām ar Rietumvalstīm, "The New York Times' norāda, ka Putins patiesībā nemaz neraujas iegūt Rietumu kaimiņu simpātijas. Turklāt visi centieni tuvināties ar Eiropu un ASV faktiski ir bijuši diezganneveikli."
