Kaut amatpersonu kontrolei pēdējos gados izstrādātas sarežģītas datorsistēmas un to iegūtās ziņas vērtē dažādi dienesti, vienas nedēļas žurnālistu darbs atklājis, ka kontrolētājiem vajadzētu kaunēties par savu darbu.
Lai gan lieli skaidras naudas uzkrājumi, dāsni mantojumi vai laimesti azartspēlēs nenozīmē, ka Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Finanšu vai Muitas policijas amatpersonas ir iesaistījušās nelikumībās, šādu ienākumu masveidīgums vieš aizdomas, ka problēmas, iespējams, neaprobežojas ar dažiem darbiniekiem vien un problēma ir sistēmiska.
"Tam ir jābūt sarkanajam karodziņam. Ja šajā izmeklētāju kategorijā parādās amatpersonu deklarācijās kaut kas neparasts, kas nav visiem, tas ir jāidentificē kā sarkanais karodziņš, kurš, iespējams, no riska jau ir pārtapis par reālu korupciju vai citu nelikumīgu darbību," lēsa "Providus" eksperts Valts Kalniņš
Pēc Kalniņa domām, šis gadījums iezīmē nepieciešamību pēc likumdošanas izmaiņām, lai skaidri definētu prasības augsta korupcijas riska profesiju darbiniekiem un skaidri noteiktu sankcijas šo prasību neizpildes gadījumā. Tas izslēgtu gadījumus, kad dienestam nebūtu iespēja atbrīvoties no neuzticama darbinieka, vēl pirms viņš būtu pieķerts jau pastrādātā noziegumā. Tomēr jau šajā situācijā VID nav bezspēcīgs. Izmantojot jau esošo likumdošanu dienests var veikt ne tikai aizdomīgo darbinieku, bet arī viņu radinieku padziļinātos auditus. Citi eksperti domā, ka jāierobežo skaidras naudas izmantošana.
"Tajā pašā Zviedrijā ir problēmas metro, autobusā vai veikalā norēķināties ar skaidru naudu. Pamēģiniet veikalā ieiet un maksāt ar 100 eiro banknoti un paskatieties, kā pārdevējs uz jums skatīsies. Ja cilvēks norēķinās ar liela nomināla skaidras naudas banknotēm, ir skaidrs, ka tā ir iegūta nelegāli," atzīst žurnāliste Sandra Veinberga.
Viņa uzsver – līdzīgu dienestu darbiniekiem Zviedrijā šī paša iemesla dēļ ar likumu aizliegts veidot lielus skaidrās naudas uzkrājumus. Kaut šādi skaidras naudas uzkrājumi pieprasa padziļinātu izmeklēšanu, daļai ekspertu gan ir šaubas, ka ar to tiks galā VID paša spēkiem.
Valsts pārvaldes eksperte Inese Voika apšauba, vai VID ir šobrīd pietiekamā kapacitāte un vēlme, lai iztīrītu savas rindas.
"Viens ir darbība, otrs publiskā komunikācija. Viņi ir vairāk aizstāvējuši savus darbiniekus, nekā solījuši veikt izmeklēšanu un nepieļaut, ka šis gadījums met ēnu uz visu valsts pārvaldi. To var redzēt sociālo tīklu diskusijās – kā VID var aicināt cilvēkus maksāt nodokļus, ja viņi paši nevar iztīrīt savas rindas. [..] No šādiem komentāriem nav iespējams sagaidīt kaut jelkādu rezultātu," vērtē Voika.
Eksperti uzsver arī Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) nozīmi korupcijas apkarošanā. Voika vērtē, ka KNAB daudz laika velta, piemēram daudzu sīku pārkāpumu atklāšanā, nevis meklē pēdas nesamērīgiem ienākumiem amatpersonu maciņos.
Jau ziņots, ka VID strādājošie izmeklētāji vai nu neuzticas bankām, vai arī cenšas legalizēt, iespējams, noziedzīgi iegūtus līdzekļus, izanalizējot 101 izmeklētāju deklarācijas, secinājis Latvijas Televīzijas raidījums “De facto”.
33 personām jeb trešdaļai VID izmeklētāju uzrādītā informācija satur datus, ko var uzskatīt par satraucošiem: skaidras naudas uzkrājumi, ikgadēji naudas dāvinājumi no radiem, lielā apmērā izsniegti aizdevumi un, iespējams, atkarība no azartspēlēm.
