“Panorāmas” aptaujātie drošības eksperti, kuri vēlējās palikt anonīmi, atzīst, ka Latvijā daļa atbildīgo dienestu akūta finansējuma trūkuma apstākļos strādājusi kopš ekonomiskās krīzes laikiem.
Papildu līdzekļi saņemti tikai pēc Krievijas īstenotās Krimas aneksijas. Šāds ieguldījums pēc ekspertu puses nedrīkst palikt kā vienreizējs. Lielāka nauda nepieciešama ik gadu. Turklāt, augot spējām, jāaug finansējumam to pastāvīgai uzturēšanai.
To, ka dienestu attīstība tika būtiski kavēta, neslēpj arī iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis ("Vienotība") un sola palielināt finansējumu arī nākamajos gadus. “Es šodien nekādus skaitļus neminēšu, bet skaidrs, ka mēs runātu par miljoniem. Bet tie nevarēs būt desmiti miljoni,” saka Kozlovskis.
Papildu līdzekļi galvenokārt nepieciešami divām prioritātēm. Pirmā no tām – datu plūsmas kontrolei domātās tehnikas iegādei un attiecīgo speciālistu algošanai, pēc kuriem jau valda liels pieprasījums privātā biznesa struktūrās, tādēļ dienestiem jāspēj piedāvāt adekvāts atalgojums. Tieši interneta vides kontrole ir ļoti būtiska, jo, kā pierādījusi līdzšinējā pieredze, tieši tur teroristiskie grupējumi vervē kaujiniekus un izvieto instrukcijas sprāgstvielu pagatavošanai.
Otra prioritāte - darbs ar aģentiem. Radikāli noskaņotās grupas nepieciešams ne tikai uzraudzīt, bet tajās jāiesūta cilvēki, kuri spētu iegūtu apsteidzošu informāciju.
Kaut arī pēdējā laikā Latvijas sabiedrībā vairojušās bažas, ka teroristi varētu ieceļot līdz ar bēgļu plūsmu, līdzšinējā pasaules pieredze liecina, ka daudz bīstamāki par patvēruma meklētājiem, kuri Latvijā jau tiek stingri uzraudzīti, mēdz būt vietējie iedzīvotāji, kuri pārgājuši islāmā.
Tāpat rūpīgāk jāuzmana lidostu un citu kritisko infrastruktūras darbinieku personības, jo pēdējo teroru aktu analīze liecina, ka ieroču ienešanu tā sauktajās “sterilajās zonās” lidostu teritorijās veikuši paši lidostās vai to teritorijās strādājošie.
