Politologs Jānis Ikstens uzsver, ja Dombrovskis atkāpās Zolitūdes traģēdijas dēļ, tad šī ir ļoti cienījama rīcība. „Šī ir adekvāta rīcība atbilstošā situācijā," saka Ikstens. Viņš norāda, ka Dombrovskis šo lēmumu pieņēmis pēc tikšanās ar prezidentu Andri Bērziņu. Tieši valsts vadītājs Bērziņš krīzes situācijā spēja demonstrēt līderības pazīmes. Savukārt Dombrovskis un Rīgas mērs Nils Ušakovs (SC) vairāk bija redzami visādās „fona parādīšanās".
Viņš izteica cerību, ka turpmāk nesekos plaša un gara „prasta, pliekana tirgošanās" par amatiem valdībā. „Tehniski valdība ir kritusi. Nomainot premjeru, nokomplektējot trūkstošos ministru vietas (..) ne uzsākt sīkmanīgu kašķēšanos," vērtē Ikstens.
Žurnālists Arnis Krauze norāda, ka Dombrovskim nav bijusi sekmīga komunikācija ar sabiedrību. Viņam vajadzēja būt stingrākam savā darbībā un runā. Tomēr viņš pilnībā izslēdza varbūtību, ka Dombrovskis no premjera amata aiziet personisku motīvu vadīts, lai gatavotos Eiropas Parlamenta vēlēšanām. Tomēr Krauze retoriski vaicāja, vai par atkāpšanos domā arī Ušakovs un Rīgas vicemērs Andris Ameriks, kurš tiešā veidā ir atbildīgs par Rīgas pilsētas būvvaldi un būvniecību galvaspilsētā. Jebkurā gadījumā Dombrovskis ir uzstādījis latiņu Ušakovam un Amerikam, norādīja Krauze.
Arī Eduards Liniņš uzsvēra, ka
Dombrovska lēmums ir valstsvīra cienīgs. Viņa atlūgums parāda uzskatu, ka Latvijā nevar būt tādas lietas kā Zolitūdes traģēdija. Dombrovskis ar savu lēmumu to apliecina.
„Dienas Biznesa" žurnāliste Līva Melbārzde gan pieļāva, ka Dombrovskim varētu būt kāds personisks motīvs.
Savukārt politoloģe Žaneta Ozoliņa viedokli, ka Dombrovski vadījuši personiski motīvi, nosauca par cinisku. „Premjera atkāpšanās ir notikusi ļoti traģiskā brīdī, kas arī politiķim ir liels pārdzīvojums. Liels emocionāls spiediens. Man grūti iedomāties, pazīstot Dombrovski, ka viņš būtu domājis par Eiroparlamenta vēlēšanām. Visam ir savas robežas, un ir cilvēki ar dažādiem ētiskiem kritērijiem," sacīja Ozoliņa.
Ozoliņa atgādināja, ka Dombrovskis valsti savulaik pārņēma ļoti smagā laikā, viņš, iespējams, izņemot Ivaru Godmani 1990.gadu sākumā, saņēmis vissmagāko mantojumu. „Sagurums, bet no otras puses, tā ir atbildība, ka kaut kas nav izdarīts tā kā tam būtu jānotiek."
Ozoliņa piebilda, ka no morālā skatupunkta šādu lēmumu var vērtēt ļoti augstu.
"Premjers ir ar godu izgājis no šādas [Maxima traģēdijas] situācijas," komentējot notikušo Latvijas Radio raidījumā "Krustpunktā", teica politoloģe Iveta Kažoka. Viņa norādīja, kapremjers ar šo "drosīmigo soli paliks atmiņā". Tādējādi viņa politiskā karjera neesot beigusies.
Ar šādu soli viņa politiskajai nākotnei ir iedots jauns spēks un enerģija," pauda Kažoka.
Ziņots, ka Dombrovskis par atkāpšanos pavēstīja trešdienas pēcpusdienā.
