Taču ir divas būtiskas problēmas – pirmkārt, policijas vājais darbs, izmeklējot pārkāpumus un vainīgajiem ļaujot izsprukt sveikā. Savukārt otrs trūkums – valstī nav institūcijas, kas spētu izvērtēt Valsts kontroles atklājumus un noteikt, vai taisnība revidentiem vai revidētajiem.
Divu gadu laikā kriminālvajāšanai nodod sešas lietas
Mēneša sākumā Jelgavas tiesa ar 1800 eiro naudas sodu sodīja Jelgavas pašvaldībai piederošās slimnīcas vadītāju Andri Ķipuru. Viņš tika atzīts par vainīgu krimināllietā par dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu – Ķipura vadībā padotajiem izmaksātas prēmijas vairāk nekā 37 tūkstošu eiro apjomā. Pārkāpumu atklāja Valsts kontroles revidenti. Prēmijas maksātas laikā, kad krīzes dēļ valsts to bija aizliegusi, turklāt pabalstīti tikuši cilvēki, kas slimnīcā nemaz nestrādā.
Pašlaik Ķipurs pēc tiesībsargājošo iestāžu sākotnējā lūguma no amata arvien ir atstādināts, kamēr spriedums stāsies spēkā.
Jelgavas slimnīcas nelikumīgo prēmiju lieta ir vienīgā, kas pēdējo divu gadu laikā nonākusi līdz apsūdzētajam tiesas solā pēc tam, kad likumpārkāpumus atklājusi Valsts kontrole.
Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes priekšnieks Andrejs Grišins stāstīja, ka policijas izmeklēšanā pašlaik 16 ir no Valsts kontroles saņemto lietu kriminālprocesi, pēdējo divu gadu laikā izmeklēti vairāk nekā 30 procesi, deviņi ir izbeigti.
Vairāk nekā divu gadu laikā tikai seši procesi nodoti kriminālvajāšanas sākšanai. Četri no tiem – Jelgavā. To vidū ne tikai dāsnās prēmijas slimnīcas personālam, bet arī nu jau bijušās Jelgavas poliklīnikas vadītājas Annas Zīvertes ekskluzīvie ceļojumi par pašvaldības līdzekļiem, kā arī vīna, siera, apakšveļas, smaržu un gliemežu cepamās pannas pirkumi. Tāpat tūkstošiem eiro skāde nodarīta Jelgavas Autobusu parkā un citos uzņēmumos.
Taču līdz apsūdzības celšanai nonākušas tikai lietas ar salīdzinoši nebūtisku kaitējumu valsts un pašvaldību makiem. Tam piekrīt valsts galvenais kriminālpolicists Grišins. Viņš sola, ka tuvākajā laikā apsūdzības celšanai tiks nodota arī kāda no tā sauktajām lielajām izsaimniekotu daudzmiljonu lietām.
Tomēr revidentu atklājumu izmeklēšana sokas pārāk gausi – tā ikgadējā prokuroru gada sanāksmē kārtējo reizi atzina ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers. Grišins viņam piekrīt, sakot, ka jaunie izmeklētāji par profesionāļiem kļūst ne divu un pat ne piecu gadu laikā.
Ar Valsts kontroles palīdzību nupat apmācīti izmeklētāji Rīgas reģionā, līdzīgas aktivitātes ar mērķi izmeklēšanu ne tikai paātrināt, bet arī kāpināt tās kvalitāti, plānotas arī reģionos.
Jāstiprina atbildība
“Atbildības stiprināšana publiskajā sektorā ir viena no mūsu prioritātēm, un nevienam nav noslēpums, ka ar to diez ko spoži mūsu valstī nesokas,” atzīst valsts kontroliere Elita Krūmiņa. Viņa sola pastiprināt sadarbību ar prokuratūru, vērtējot, ka uzlabojumi jau redzami. Taču būtiski arī panākt, lai padoto neizdarības vai pat apzinātus likumpārkāpumus izvētī vadība.
“Mēs turpināsim strādāt, lai augstāk stāvošās institūcijas un amatpersonas izvērtētu atbildību, lai atbildība iestātos,” pauda Krūmiņa.
Taču vēlmi meklēt vainīgos iestādēs gandrīz nemana. Piemēram, daudz kritizētās Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs no «Saskaņas centra» uzteic Valsts kontroli, ka tās atzinumi ļauj sakārtot uzņēmumu darbu. Taču, ja runa ir par finanšu un citiem likumpārkāpumiem, Ušakovs saka – jāgaida izmeklēšanas atzinums.
“Ir gadījumi, kad mēs nepiekrītam, jo uzskatām, ka kādā gadījumā mūsu viedoklis ir pareizs, nevar būt tā, ka vienmēr 100% vienai iestādei ir taisnība,” norādīja Ušakovs.
Savukārt Krūmiņa sacīja, ka VK pašlaik izstrādā priekšlikumus likumdevējiem paplašināt VK kompetenci, piemēram, sodu piemērošanā, nodarīto zaudējumu piedziņā, ar ko Latvijā sokas vissliktāk. Krūmiņa atzina, ka atceras tikai vienu gadījumu, kad no vainīgās amatpersonās piedzīti zaudējumi.
Latvijas nelaime ir tā, ka no spēcīgām un aktīvām iestādēm, kāda ir Valsts kontrole, sabiedrība un mediji sagaida vēl labākus rezultātus. Proti, vairs neredzam amatpersonas un iestādes, kas strādā «ķeksīša pēc» un nepilda pienākumu uz revidentu atklājumiem reaģēt, bet cerības par valsts problēmu risinājumiem liekam tikai uz Valsts kontroli, secina labas pārvaldības pētniece Iveta Kažoka no sabiedriskās politikas centra «Providus».
Vienlaikus VK darbu grūti izvērtēt, jo tai nav līdzvērtīgu sarunas partneru, bet tādiem būtu jābūt, attiecībā uz krimināllietām būtu jābūt viedoklim no policijas vadības, kāpēc uz VK norādēm ir tik niecīga reakcijai; otrs sarunas partneris varētu būt – Valsts kanceleja vai Pārresoru koordinācijas centrs, kas var novērtēt, cik nozīmīgi pārkāpumi, cik profesionāls ir VK darbs.
Pēc Kažokas teiktā, būtu jānosaka valsts institūcija, kas kalpotu par sava veida vidutāju starp Valsts kontroli un revidējamajiem un noteiktu, kurā pusē taisnība tad, ja par revīziju rodas strīdi. Tāda struktūra varētu palīdzēt saprast, kā situāciju virzīt uz priekšu, rosināt izmaiņas normatīvos, ja trūkumus atklāj revīzijas, vai, piemēram, pateikt pašvaldībām un citām iestādēm, ka tām strīdā nav taisnība.
