Reklāmas bukletiem piepildītas pastkastes ir pilsētnieku ikdiena. Cik reklāmas bukletu Latvijā saražo un izplata, nav zināms, jo šādi dati pieejami tikai pasūtītājiem. Saskaņā ar „Latvijas Zaļais punkts" datiem, preču katalogi un reklāmas bukleti gadā varētu veidot - ļoti aptuveni - divus tūkstošus tonnu.
„Mēs katrs, kas esam iegādājušies kaut vienu grāmatu, zinām, ka papīram ir ilgtspējīgāki izmantošanas veidi," par reklāmas bukletiem saka vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Edmunds Sprūdžs. Septembrī izskanēja plašas diskusijas par ministrijas ierosinājumu drukātajiem reklāmas materiāliem uzlikt dabas resursu nodokli. Valdība šo ieceri atbalstīja, taču Saeima noraidīja.
„Teorētiski būtu iespējami dažādi risinājumi, gan nodokļu, gan nenodokļu risinājumi. Kā pie mums, tāpat arī citās Eiropas valstīs sabiedriskās organizācijas ir mēģinājušas dažādus nenodokļu risinājumus, un diemžēl tie nav izrādījušies efektīvi," saka Sprūdžs.
Viena no sabiedriskajām organizācijām, kas mēģinājusi cīnīties pret reklāmām iedzīvotāju pastkastītēs, ir Sēlijas Vides aizsardzības asociācija. Kopā ar citām dabas aizsardzības organizācijām, viņi pagājušā gadā rīkoja akciju „Zaļie soļi." Iedzīvotāji bez maksas varēja saņemt kopā 10 000 pastkastīšu uzlīmju ar uzrakstu „Neadresētus sūtījumus, lūdzu, neievietot."
„Mēs aicinājām sabiedrību pievērst uzmanību tam, cik patiesībā šīs reklāmavīzes, kas tiek praktiski katru dienu iemestas mūsu pastkastītē, cik tie ir nenormāli makulatūras kalni. Un, ja gadā šis makulatūras apjoms sasniedz 2200 tonnu - jūs nevarat iedomāties, kā tas izskatās dzīvē. Viena atkritumu mašīna var paņemt piecas tonnas atkritumu," skaidro akcijas organizators Gatis Tropiks.
Akcijas organizatori saņēmuši pozitīvas atsauksmes - pastkastē, kurai uzlīmēta akcijas uzlīme, tiešām nonācis mazāk reklāmu.
Ideja par līdzīgām uzlīmēm nav jauna. Nereti dzirdēts, ka pastnieki tās neievēro un reklāmas met tik un tā, vai - ka uzlīmes kāds pat regulāri no pastkastēm noplēš nost.
Uzlīme iedarbojas
Latvijas Radio vēlējās pārliecināties, cik efektīvas ir šādas uzlīmes, un vai šādā veidā iedzīvotāji var saviem spēkiem cīnīties ar nevēlamajām reklāmām, kamēr varas iestādēs par vienotu regulējumu neizdodas vienoties. Vispirms Latvijas Radio pārliecinājās, ka šādas uzlīmes veikalos un pastā nav viegli atrodamas. Tomēr, kad izdevās tās iegādāties iespiedēju uzņēmumā, aicinājām eksperimentā piedalīties deviņas mājsaimniecības - piecas no dažādiem Rīgas mikrorajoniem un pa vienai no Valmieras, Kuldīgas, Gulbenes, Ķekavas un Dimzukalna Iecavas novadā.
Vienas nedēļas garumā eksperimenta dalībnieki uzskaitīja savās pastkastītēs saņemtos reklāmas izdevumus. Otrajā nedēļā savām pastkastēm viņi uzlīmēja uzlīmi „Neadresētus sūtījumus, lūdzu, nemest".
Visās deviņās vietās kopā, otrajā nedēļā reklāmu skaits samazinājās par 76%.
Rīdziniece Ineta Šulca pirmajā nedēļā saņēma desmit reklāmas bukletu, bet otrajā - četras. „Varētu būt, ka tā uzlīme tiešām labi strādā," spriež Ineta. Viņa atzīst, ka reklāmas nelasa un izmet ārā, bet esot jau pieradusi, ka tas jādara.
Vislielākā starpība bija vērojama Pļavniekos un Purvciemā. Pļavniekos pastkastē bez uzlīmes iemeta 21 reklāmas bukletu, ar uzlīmi - trīs, bet Purvciemā attiecīgi 19 un nākamā nedēļā - vienu. Nekādas izmaiņas nenotika Dimzukalna ciematā - šajā pastkastē nepienāca neviena reklāma.
Latvijas Pasta pārstāve Gundega Vārpa neredz iespēju, ka šādas uzlīmes varētu ražot, piemēram, Latvijas Pasts. Pasts ir tikai viens no daudziem reklāmu piegādātājiem, tāpēc, uz citiem pastniekiem uzlīmes aizliegums mest reklāmas neattieksies. Vārpa paskaidro, ka legāli pasta pakalpojumus Latvijā nodrošina ap simt kompāniju, turklāt ir arī nelegālie piegādātāji.
Diskusija liek pārdomāt reklāmas stratēģijas
Pārtikas veikalu ķēdes „Maxima" un „Rimi" pārstāv Latvijas Pārtikas Mazumtirgotāju asociācija. Tās izpilddirektors Noris Krūzītis pirms dabas resursu nodokļa grozījumu likumprojekta noraidīšanas, norādīja, ka reklāmu apjoms varētu samazināties par 30%. Tomēr jau diskusija vien esot likusi uzņēmumiem apdomāt savas tiešā mārketinga stratēģijas.
„Te jautājums ir, kā panākt to, lai katrs, kas šo reklāmu ražo, neražotu bezjēdzīgi. Tas attiecas arī uz pārtikas tirgotājiem. Iedzīvotāju sašutums, ka viņu pastkastītē ir desmit-piecpadsmit bukletu, ir pamatots," uzskata Krūzītis.
„Aptieku Alianses" pārstāve Zaiga Barvida atklāj, ka iedzīvotāji ir sūdzējušies, ka saņēmuši viņu avīzi. Barvida paskaidro, ka šādos gadījumos reklāmas piegādi konkrētā adresē pārtrauc, jo „Aptieku Aliansei" rūp savs tēls. Viņi arī ieviesuši efektīvāku izplatīšanas shēmu - tikai adresēs, kas ir piecu kilometru rādiusā ap aptieku. „Ja pirms pāris gadiem mēs avīzes izplatījām ar Latvijas Pasta starpniecību pilnīgi visās pastkastītēs, visās adresēs, tad šobrīd mēs jau esam samazinājuši izplatīšanu," skaidro Zaiga Barvida.
Arī Noris Krūzītis redz citu risinājumu, jo aizliegt vai stipri ierobežot drukātās reklāmas nevajagot:
„Izplatīšanas kultūra, izplatīšanas precizitāte. Pasūtītāja jeb reklāmas devēja sadarbība ar izplatīšanas firmām ir jāpanāk citā kvalitātē."
Pirms Edmunda Sprūdža ierosinājuma reklāmām uzlikt dabas resursu nodokli, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā agrāk citu ierosinājumu cīņai ar šādām reklāmām, cik ministram zināms, neesot bijis. Par pasta sakariem atbildīgā ir Satiksmes ministrija, taču neadresētās reklāmas izplatīšana nav pasta pakalpojums Pasta likuma izpratnē.
Savukārt Ekonomikas ministrijas atbildībā esošajā Reklāmas likumā nav pantu, kas ierobežotu neadresēto sūtījumu piegādi iedzīvotāju pastkastītēs. Satiksmes ministrija Latvijas Radio vien norādīja, ka jautājums nav viennozīmīgs un vajadzīga plašāka diskusija, kurā abas ministrijas esot gatavas iesaistīties.
