Pils ugunsgrēkā 2013. gadā jūnijā uguns līdz Sūtņu zālei netika, bet to pamatīgi nolēja dzēšanas darbu laikā. Izmirka apgleznotie griesti un sienas. Griestos, ko rotā senlatviešu dievības, izurba caurumus, lai atbrīvotos no ūdens. Lai saglābtu vēsturiskos zīmējums, sienas īpaši žāvēja.
Rīgas pils Sūtņu akreditācijas zāles interjera konkursu Valsts prezidents Jānis Čakste izsludināja 1923. gadā. Žūrijā bija tādi dižgari kā Vilhelms Purvītis, Teodors Zaļkalns, Eižens Laube. Par labāko žūrija atzina mākslinieka Anša Cīruļa projektu “Atdzimšana”.
Kā uzsver mākslas vēsturnieki, Ansis Cīrulis mācēja tautas mantojumu pasniegt nevis etnogrāfiskā stilā, bet ar laikmetīgu skanējumu.
„Viņš veidoja jaunās Latvijas neatkarīgās republikas reprezentatīvo seju. Sejai vajadzīgi ne tikai politiķi un rakstu darbi, bet arī vizuālais kods. To izveidoja Ansis Cīrulis, un ar to mēs šobrīd dzīvojam un lepojamies,” saka Latvijas Deokratīvās mākslas un dizaina muzeja direktore Inese Baranovska.
Viņa norāda, ka „tas ir laiks, kad vajadzēja radīt nācijas pašapziņu un gribējās kaut ko savu, nekopējot – tā bija visām valstīm, kas tapa 20.gadsimta sākumā”. „Toreiz bija svarīgas teiksmas, nacionālais gars, bet tāds, kas cilvēkiem ir saprotams. (..) Tas nav gluži modernisms – tā ir nacionālā mantojuma mūsdienīga interpretācija, un Ansis Cīrulis tajā bija visveiklākais,” saka Baranovska.
Nelielajā pils telpā restauratori strādāja gadu. Izpētē konstatēts, ka laika gaitā uz mākslinieka oriģinālā sienu krāsojuma uzklāti pat 17 apdares slāņi. „(..) Kādā no remontiem bija aizkrāsoti ugunskrusti. Tas varēja būt 1956.gada jūnijs. Tie nebija tam laikam piemēroti,” komentē būvfirmas “Re&Re” atbildīgā restauratore Sandra Priežčiekure.
Anša Cīruļa darinātās mēbeles necieta, jo tās pirms ugunsgrēka bija aizvestas restaurēt. Koks nopulēts, iestrādāti zudušie elementi, atjaunots kožu saēstais un nolietotais audums. „Konstatējām, ka vēl pirms mums ]mēbelēm] ir austi pieci dažādi audumi – piecās dažādās darbnīcās, dažādās tehnikās (..), tagad ir piedalījušās vēl piecas audējas un būsim ielikuši vēl vienu jaunu auduma faktūru. Spogulis ir viens no interesantiem elementiem, nekad te nebija ņemts nost, aiz tā bija vecie sienu gleznojumi. Tas tāda izmēra, ka restaurējām tepat uz vietas” stāsta koka restaurācijas darbu vadītājs Eduards Krilovs.
Izdevies arī vizuāli nomaskēt sienu deformāciju, ko rada ēkas sēšanās, un izlīdzināts vecais parkets. Kā domā restauratori, Ansis Cīrulis būtu apmierināts ar viņu darbu.
Jau ziņots, ka Rīgas pili ekspluatācijā nodeva piektdien, 18. decembrī.
Rīgas pils, kas piedzīvoja postošu ugunsgrēku 2013.gada vasarā, atjaunota pamatīgāk un labāk, nekā tas notika iepriekš 1995.gadā.
Valsts prezidents 2012.gadā pieņēma lēmumu uz remonta laiku no pastāvīgās rezidences Rīgas pilī pārcelties uz pagaidu rezidenci Melngalvju namā. Valsts prezidenta kancelejas pārcelšanās notika 2012.gada vasarā. Tūlīt pēc tam VAS "Valsts nekustamie īpašumi" sadarbībā ar Rīgas pils atjaunošanas padomi uzsāka visus nepieciešamos darbus, lai Rīgas pilī, kuras atsevišķas daļas jau ilgstoši bija atradušās ļoti sliktā tehniskajā stāvoklī un faktiski bija apmeklētājiem slēgtas, sāktos remonts.
2013.gada 20.jūnija vakarā Rīgas pilī izcēlās ugunsgrēks, kurā nodega daļa pils jumta. Ugunsgrēka dzēšanas darbos pils ievērojami cieta no ūdens. Pilī esošo muzeju krājumi negāja bojā, tomēr daļa no tiem cieta dzēšanas darbos.
Ugunsgrēkā pilij izdega jumta konstrukcija un bēniņu telpa. Valdība nolēma ugunsgrēka seku likvidēšanas izdevumus segt no pils remontam paredzētā finansējuma, kas ir gandrīz 28 miljoni eiro.
