Tie, kuriem ir iekrājumi skaidrā naudā – daudzi no tiem ir vecākā gadagājuma cilvēki – bieži naudu glabā kaut kur mājās. Tas ir plašs darba lauks viltus sociālajiem darbiniekiem vai citu pakalpojumu sniedzējiem, kuri piedāvāsies "palīdzēt naudu saskaitīt" vai "aiznest samainīt". Lai neiekristu šādos vai līdzīgos slazdos, ir jāuzmanās.
Policija atklāj, ka krāpnieki var piedāvāt it kā mainīt naudu vai sniegt kādu pakalpojumu, lai iekļūtu pie cilvēka dzīvoklī, un šādā situācijā visdrošāk ir nelaist svešas personas savā privātīpašumā, pārliecināties par šo personu identitāti.
„Neviens nenāk remontēt gāzi vai nolasīt skaitītājus, ja cilvēks pirms tam nav brīdināts. Tas pats ir arī ar sociālajiem darbiniekiem. Tomēr iedzīvotājiem jābūt uzmanīgiem, un ir vērts lieku reizi pārliecināties un konkrētam dienestam pārjautāt, vai tāda persona strādā un vai šī persona ir plānā apmeklēt konkrēto cilvēku," stāsta Valsts policijas pārstāve Sintija Virse.
Ja cilvēkiem nāk privātpersonas un piedāvā uz ielas izdevīgāku kursu, lētāk iegādāties eiro, tad „šeit ir 99% ja ne turpat visi 100%, ka cilvēks, visticamāk, tiks apkrāpts un viņš nopirks viltotu eiro naudu", brīdina Virse.
Tāpat policija iesaka pirmajos mēnešos izvairīties no lieliem darījumiem skaidrā naudā. Ja jums tiks samaksāts ar viltotiem eiro – būsiet pazaudējuši gan īpašumu, gan naudu, jo viltotu naudu neviena iestāde, protams, nekompensē. Vēl viens ieteikums – ja jādodas uz banku mainīt lielu naudas summu, nedariet to viens – ņemiet līdzi kādu uzticamu radinieku vai draugu.
Policija pirmos nākamā gada mēnešus sola strādāt pastiprinātā režīmā.
