Uzņēmēju jautājumi gan šobrīd jau pierimuši, taču iedzīvotāji bieži arī sniedz sūdzības saistībā ar cenu kāpumu. Finanšu ministrija eiro informatīvo tālruni ieviesa jau februārī, taču, palielinoties iedzīvotāju interesei, tika rīkots konkurss un slēgts līgums ar firmu "Transcom" par 46 tūkstošiem latu.
Zvanu centrā 23 operatori jau kopš jūlija pieņem zvanus caur eiro informatīvo tālruni. Biežākā atbilde, kas izskan šajā telpā, ir oficiālais fiksētais eiro kurss. Operatori ir apmācīti un cenšas atbildēt uz visiem iedzīvotāju jautājumiem. Bieži cilvēki jautā arī par eiro izskatu, savukārt daudzās sūdzības tiek arī reģistrētas.
"Šobrīd tā ir liela interese, sākumā tie bija uzņēmēji par paralēlo cenu atspoguļošanas periodu, bet šobrīd tie vairāk ir tieši iedzīvotāji," stāsta apmācību vadītāja Aija Urbiņa. "Daudz zvanu ir arī no numismātiem, kas grib zināt, no kā nauda ir izgatavota, kas ir pa vidu un kāda ir atšķirības zīme no pārējām valstīm, kādam jāizskatās eiro, kā lai zina, ka nauda nav viltota, un galu galā, kāds ir kurss un cik ilgi latus varēs mainīt uz eiro valūtu."
Oktobrī bijis ap 30 zvanu dienā, bet nu cilvēku interese krietni augusi, jo ienākot 200 zvanu dienā, tādēļ plānots apmācīt vēl 10 operatorus par eiro jautājumiem. Daudzus bārus, viesnīcas un kafejnīcas satrauc Jaungada nakts, proti, kā rīkoties brīdī, kad ir faktiskā pāreja uz eiro. Tāpat bieži iedzīvotāji jāmierina, ka algas un pensijas nemazināsies. Operators Ansis Jefimovs novērojis, ka vecāka gada gājuma iedzīvotāji zvana visbiežāk.
"Bieži zvana par to, kāds būs pensijas apmērs pēc eiro, tieši kopējā summa. Ja cilvēks šobrīd saņem 180 latus, tad cik eiro valūtā viņš saņems pēc 1.janvāra!? Tāpat jautā, kā varēs mainīt eiro, no kura datuma varēs iegādāties starta komplektus, un arī, vai ar citu valstu eiro varēs norēķināties Latvijā. Cilvēkiem vairāk ir tieši aizspriedumi pret eiro nevis reālas bailes," skaidro Jefimovs.
Arī eiro jautājumu aģente Anna Batalova pēc pieņemtajiem zvaniem vērtē, ka sabiedrībā liela atbalsta eiro arvien nav, cilvēki baidās un izsaka nepatiku, kā arī nesaprot, kādēļ Latvijai vajadzīga eirozona.
"Daži cilvēki vienkārši baidās no cenu pieauguma. Piemēram, arī šodien zvanīja kāds cilvēks un teica, ka ir iegādājies aptiekā kādu īpašu kafiju, kuras cena latos esot 3,51, bet eiro valūtā norādīti 11 EUR," stāsta Batalova.
Galvenokārt eiro infotālruņa operatori izmanto eiro.lv majaslapu, kurā visas atbildes arī iedzīvotāji var meklēt paši. Informatīvais bezmaksas tālrunis 8000 3000 vēl darbosies līdz marta beigām.
