To, cik cilvēki mēdz būt atklāti un otram var izstāstīt, kas atrodas viņa somā vai makā, pārliecinājos, intervējot kādu kundzi. Viņa pastāsta, ka somā nēsā arī maksājumu kartes kodu. Tikai nedaudz vēlāk, kad saruna jau beigusies, viņai ienāk prātā pajautāt, vai tiešām esmu no radio. Iespējams, tikpat vienkārši notiek kaitnieciskas darbības ar mērķi izkrāpt naudas līdzekļus. Lūk, neliels fragments no mūsu sarunas (balss ir mainīta sievietes drošības nolūkos): ”- Kā jūs rīkojaties? Kur jums kods atrodas? - Kods galvā, bet ir arī somiņā. Ir jau arī tā. – Makā gluži nav? – Makā nav. Ja maku paņem, tad ir viss. - Uz kartes arī neesat uzrakstījusi? – Nē! Kaut kur ir!”
Valsts policijas Kurzemes reģiona pārvaldes vecākā speciāliste sabiedrisko attiecību un sadarbības jautājumos Signe Šteinberga min ne vienu vien krāpšanas gadījumu, kad cilvēki uzdodas, piemēram, par sociālajiem darbiniekiem, ierodas pie vecāka gada gājuma cilvēkiem mājās un tos apkrāpj. Gaidāmā eiro ieviešana radījusi vēl vienu krāpšanas veidu. Signe Šteinberga:
”Ir tādi gadījumi, kad krāpnieki ierodas pie sirmgalvjiem, viņiem iegalvo, ka, mainoties naudai, tiek veikta socioloģiskā aptauja, cik lielus skaidras naudas uzkrājumus cilvēks glabā savās mājās. Cilvēki dodas pie saviem grāmatu plauktiem vai citur, kur glabājas nauda. Tad nauda tiek paņemta, pa visiem kopā saskaitīta.”
Tas ir viens mirklis, kad tiek novērsta apkrāptā cilvēka uzmanība un nauda jau ir nozagta. Signe Šteinberga uzsver, ka katra situācija, kas saistīta ar pārmaiņām, var radīt jaunus krāpšanas veidus, tāpēc cilvēkiem jābūt uzmanīgiem: „Vienmēr būs cilvēki, kas to izmantos ļaunprātīgi. Izmantojot cilvēku apjukumu, neziņu, nekompetenci, kā kaut kādās situācijās rīkoties. Viņi izmantos. Jābūt vienkārši gataviem.”
Viens no veidiem ir pārliecināties par sociālā darbinieka vai socioloģiskās aptaujas veicēja personību. Policijas vecākā speciāliste skaidro, ka sociālie darbinieki vienmēr brīdina par savu ierašanos iepriekš, ja vien tas nav ārkārtas gadījums, turklāt šādiem darbiniekiem ir jābūt personu apliecinošam dokumentam ar fotogrāfiju, kas identificē darba vietu.
Savukārt, runājot par tā sauktajiem „ātrajiem kredītiem” un citiem krāpšanas gadījumiem, kas saistīti ar bankām, Signe Šteinberga uzsver katra paša cilvēka līdzatbildību, kas sevī ietver arī faktu, ka ar maksājumu karti neiepērkas visi ģimenes locekļi, kaut arī viņiem uzticamies: ”Gan Liepājā, gan Ventspilī, gan citās Kurzemes pilsētās diezgan izplatīti ir krāpšanas gadījumi, kad izmanto trešās personas finanšu maksājumu līdzekļus. Visbiežāk tās ir banku maksājumu kartes, kāds cits cilvēks nelikumīgi izmanto šos maksāšanas līdzekļus, piesavinoties naudu, vai arī otrs ļoti izplatīts veids pēdējā laikā, noformēt kredītu, tā sauktos „ātros kredītus”, uz citas personas vārda.
Krāpšanās ar finanšu līdzekļiem ir smags noziegums, par ko var piemērot brīvības atņemšanu uz 10 gadiem. Februārī Valsts policijas Kurzemes reģiona pārvaldes Ventspils iecirknis kriminālvajāšanā nodeva krimināllietu par kādu krāpnieci, kura, izmantojot cilvēku uzticēšanos sludinājumu portālos, izkrāpusi ievērojamas naudas summas vairākām personām visā Latvijas teritorijā. Krāpnieciskās darbības veiktas, solot pārdot kažokādas, citus apģērbus un aksesuārus, minot, ka sakarā ar veikala slēgšanu notiek izpārdošana. Pircēji naudu par solīto mantu ieskaitījuši šīs sievietes kontā, bet solītās preces pasta sūtījumā tā arī nav saņēmuši.
