EGILS LEVITS

Rīgā dzimušā Egila Levita ģimene 1972. gadā pārcēlās uz Vāciju, tomēr jau kopš 1980. gadu beigām Levits iesaistījās Latvijas politikā, kļūstot par Latvijas Tautas frontes domes locekli un 1989. gadā izveidotā Latvijas pilsoņu kongresa locekli. 

Darbojoties Latvijas Tautas frontē, Levits kļuva par vienu no 1990. gada 4. maijā pieņemtās Latvijas PSR Augstākās padomes Deklarācijas par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu teksta autoriem.

Vēlāk viņš iesaistījās „Klubs 21” un 1993. gadā no „Latvijas ceļa” saraksta tika ievēlēts par 5. Saeimas deputātu. Valda Birkava valdībā Levits ieņēma tieslietu ministra un Ministru prezidenta biedra amatus. Pēc Birkava valdības demisijas Levits kļuva par Latvijas vēstnieku Austrijā, Šveicē un Ungārijā.

1995. gada vidū Levits tika ievēlēts par Latvijas pārstāvi Eiropas Cilvēktiesību tiesā, bet 1997. gadā – arī par Latvijas Republikas pārstāvi Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) Samierināšanas un arbitrāžas tiesā. 2004. gadā Tieslietu ministrija Levitu izraudzījās par Latvijas pārstāvi Eiropas Kopienu tiesā.

Darbs ārzemēs un saikne ar Latviju pēc paša Levita vārdiem ir mūsdienu globālās pasaules realitāte. Tā viņš izteicies 2012.gadā, kad sākās diskusijas par nepieciešamību atļaut dubultpilsonību. Levits bija no tiem ekspertiem, kuri aicināja nepieļaut “pilsonības noasiņošanu”, atņemot pilsonību tiem, kuri pieņēmuši citas valsts pasi.

Reiz jau atteicies

Levita kandidatūra Valsts prezidenta amatam pirmo reizi publiski izskanēja jau 2007. gadā, tomēr viņš atteicās no kandidēšanas uz prezidenta amatu, norādot uz atbalsta trūkumu valdošajā koalīcijā.

Līdzīgs scenārijs atkārtojās arī 2011. gadā – Nacionālā apvienība „Visu Latvijai!”/”Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK paziņo par nodomu izvirzīt Levitu Valsts prezidenta amatam, viņa kandidatūra tiek apspriesta arī „Vienotībā”, taču līdz oficiālai nominācijai nenonāk.

Satversmes preambulas tēvs

Bet 2007. gada rudenī toreizējais Valsts prezidents Valdis Zatlers pēc tikšanās ar Levitu paziņo par nodomu veidot īpašu Konstitucionālo tiesību komisiju. Par tās priekšsēdētāju 2007. gada nogalē kļūst Levits. 

2012. gada rudenī Levita vadītā Konstitucionālo tiesību komisija nāk klajā ar piedāvājumu papildināt Latvijas Republikas konstitūciju – Satversmi – ar īpašu preambulu. Par šīs idejas „tēvu” uzskatāms tieši Levits, kurš pirmais publiski piedāvāja Satversmes ievadā uzsvērt, ka „Latvija nav nejaušs vēstures blakusprodukts, bet gan mērķtiecīgi radīta valsts un latviešu identitātei ir divas saknes – latviešu tautas dzīvesziņa un kristīgās vērtības”.



Galīgo lēmumu par Satversmes papildināšanu ar preambulu 11. Saeima pieņem 2014. gada jūnijā.

Satversmes preambulas "tēva" pirmā oficiālā nominācija 

Pirms 12. Saeimas vēlēšanām jau divi politiskie spēki – Nacionālā apvienība un bijušā tieslietu ministra Jāņa Bordāna izveidotā Jaunā konservatīvā partija paziņo, ka šo politisko spēku kandidāts Valsts prezidenta amatam ir Levits. Šie paziņojumi gan neesot apspriesti ar pašu Levitu.

Tikai 2015. gada pavasarī, kad jau kļuvis zināms, ka Valsts prezidents Andris Bērziņš nolēmis nekandidēt uz otro pilnvaru termiņu, Levits piekrīt nominācijai uz Valsts prezidenta amatu, izvirzot nosacījumu, ka viņa nominētāju vidū jābūt vairāku politisko spēku pārstāvjiem.

Levitu Valsts prezidenta amatam izvirzījuši Nacionālās apvienības deputāti Gaidis Bērziņš, Ināra Mūrniece un Imants Parādnieks, no „Vienotības” saraksta ievēlētie parlamentārieši Lolita Čigāne un Veiko Spolītis, kā arī opozīcijā esošās partijas „No sirds Latvijai” deputāts Ringolds Balodis.

Kandidāta piedāvājums

Prioritāte ir nacionāls un eiropeisks piedāvājums Latvijai. Nacionāls nozīmē tādu, kas atbilst Latvijas valsts un pilsoņu interesēm. Eiropeisks piedāvājums, savukārt, nozīmē, ka mums jābalstās uz tām vērtībām, kas ir kopīgas visai Eiropai – tā ir demokrātija, taisnīgums, tiesiskums. 

Kas pieder kandidātam?

Atbilstoši paša Levita sniegtajām ziņām, viņam pieder divi zemes gabali Mārupē, divi zemes gabali un māja Engures novadā, kā arī dzīvokļi Rīgā un Cēsīs. Viņam pieder arī 2009. gadā ražota „Mercedes Benz” markas automašīna. Levitam nav nedz būtisku parādsaistību, nedz vērā ņemamu uzkrājumu.

Kandidāta izvirzītāji un atbalstītāji

Levitu Valsts prezidenta amatam izvirzījuši trīs Nacionālās apvienības deputāti Ināra Mūrniece, Gaidis Bērziņš un Imants Parādnieks, „Vienotības” frakcijas deputāti Veiko Spolītis un Lolita Čigāne, kā arī frakcijas „No sirds Latvijai” deputāts Ringolds Balodis.  Ja pirmajā balsošanas tūrē savas balsis par Levitu atdos visi tie deputāti, kas līdz šim pauduši tādu apņemšanos, Levits var rēķināties ar 21 deputāta atbalstu.
 

Latvijas Radio jautā kandidātam

 - Vai Valsts prezidentam jādod lielāka vara?
- Kādas būtu jūsu kā Valsts prezidenta prioritātes ārpolitikā?
- Kā saliedēt mūsu sabiedrību? 

Egila Levita vizītkarte un atbildes uz Latvijas Radio jautājumiem
    Kļūda rakstā?

    Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Latvijā
    Ziņas
    Jaunākie
    Interesanti