Ebreju kopienai plāno atdot tikai tos īpašumus, par kuriem nav strīdu
Jautājums par ebreju kopienai savulaik piederējušo īpašumu atdošanu jeb tā dēvēto restitūciju politiķu dienaskārtībā parādījies jau vairākkārt. Pagājušajā nedēļā Saeima Ārlietu komisijai nodeva piecus likumprojektus, kas paredz biedrībai ”Latvijas Ebreju draudžu un kopienu padome” atdot piecus nekustamos īpašumus Rīgā, Jūrmalā un Kandavā. Komisijai nodoti arī likuma grozījumi, kas paredz atcelt patlaban noteiktos apgrūtinājumus ēkai Rīgā, Skolas ielā 6, kur saimnieko ”Rīgas ebreju kopiena”.
Plāno atdot tikai tos piecus īpašumus, par kuriem nav strīdu
00:00 / 06:38
Lejuplādēt
Šis piedāvājums gan nav uzskatāms par īpaši dāsnu
Likums ”Par atbalstu ebreju kopienai”, ko 2006.gada rudenī izstrādāja īpaši izveidota darba grupa, paredzēja ebreju kopienai bez atlīdzības nodot 14 nekustamos īpašumus, kā arī piešķirt gandrīz 32 miljonus latu jeb teju 45 miljonus eiro par 285 citiem savulaik ebrejiem piederējušiem īpašumiem.
Saeimas Ārlietu komisijas vadītājs Ojārs Ēriks Kalniņš, kurš ir viens no pieciem deputātiem, kas Ārlietu ministrijā tapušos jaunos likumprojektus iesniedza Saeimā, atzīst, ka ebreju kopienai plānots atdot vien tos īpašumus, par kuriem nav lielu strīdu:
”Cik es saprotu, tad šie pieci īpašumi bija tādi, par kuriem bija vismazāk kontraversiju, kurus ir visvieglāk atdot, jo nav citu pretendentu. Mēs zinām, ka Kandava un Jūrmala jau ir piekrituši šos īpašumus nodot, un tie trīs, kas ir Rīgā, ir Finanšu ministrijas pārziņā, tāpēc daļēji mēs šajā posmā sākam ar tiem vieglākajiem.”
Komisijas vadītājs Kalniņš sola, ka, gatavojot likumprojektus izskatīšanai Saeimā, Ārlietu komisija uzklausīs visas ieinteresētās puses.
”Tas ir nodots Ārlietu komisijai, ir atsauktas visas ieinteresētās puses, ebreju kopiena, arī citi ebreju pārstāvji, lai juristi var redzēt visas pretenzijas un argumentus. Nav garantiju, ka visi īpašumi tiks nodoti, tur komisijai ir jālemj. Bet es gribētu uzklausīt un arī saprast vēsturi, kā tas ir nonācis,” sacīja Saeimas Ārlietu komisijas vadītājs Ojārs Ēriks Kalniņš.
Diskusijas būs visai karstas, noprotams no Latvijas Ebreju draudžu un kopienu padomes valdes locekļa Dmitrija Krupņikova. Ebreju kopienai neesot īsti saprotams, kādēļ tai atdot plāno tieši šos piecus īpašumus.
Turklāt, lai gan ebreju kopiena atteikusies no savulaik izvirzītās prasības tai atdot arī bezmantinieka īpašumus, kas pirms 2.pasaules kara piederēja ebrejiem, tās izveidotais īpašumu saraksts esot krietni garāks.
Biedrība gan neuzstājot uz īpašumu atdošanu – tā labprāt piekristu īpašumu vērtības atlīdzināšanai naudā
Šādu atlīdzības izmaksu paredzēja arī Kalvīša valdības laikā tapušais likumprojekts, kuru Saeima toreiz noraidīja. Tagad gan iespējamās atlīdzības apmērs esot krietni mazāks nekā tolaik aprēķinātie teju 45 miljoni eiro.
”Tas saraksts ir daudz īsāks nekā tas bija 2006.gadā un naudas izvērtējums, kuru visu laiku min kā 32 miljonus latu, pēc mūsu aprēķiniem un vērtējuma būtu mazāk par pusi no šīs summas.
Ja tas būtu atlīdzinājums, nevis atgriešana mantā, mēs gribētu 10 gadu laikā, lai valsts iemaksā šai fondā naudu. Bet tas fonds būtu zem ļoti striktiem ierobežojumiem, jo šī nauda tiktu iztērēta Latvijā sabiedrības vajadzībām,” ebreju kopienas viedokli skaidro Dmitrijs Krupņikovs.
Ojārs Ēriks Kalniņš gan domā, ka neatkarīgi no atlīdzības summas pašlaik vienoties par tās izmaksāšanu ebreju kopienai būs teju neiespējami:
”Ja iet runa par atlīdzību, kompensāciju, es domāju, ka tur būtu jārunā ne tikai ar pārējiem Saeimas deputātiem, bet arī ar Finanšu ministriju un valdību. Personīgi es domāju, ka tas ir maz ticams šajā brīdī. Pirmkārt, mēs nupat esam iznākuši no ekonomiskās krīzes un sākam attapties, un es neredzu, ka valstij tāda nauda ir, ko varētu dot, pat ja tas ir attaisnoti.”
Saeimas deputāte Lolita Čigāne, kas ir viena Ārlietu komisijai nodoto likumprojektu iesniedzējām, atzīst, ka par ebreju kopienas vēlmi atgūt kādus citus īpašumus vai saņemt atlīdzību naudā nav bijusi informēta:
”Es domāju, mums visiem ir jāpaceļas pāri sīkumiem, jo šeit būtībā tiek nodoti ļoti vērtīgi īpašumi, trīs no tiem ir reliģiskas celtnes, bijušās sinagogas. Es domāju, ka tas ir labs process, un tāpēc esmu ļoti pārsteigta dzirdēt no ebreju kopienas puses, ka viņi ir ar to neapmierināti, jo viņi jau zināja, ka Saeima virzīs šos te likumprojektus.”
Ebreju kopiena: Denacionalizācija nav beigusies ne tikai Latvijā
Līdz ko politiķu dienaskārtībā no jauna parādījās jautājums par ebreju īpašumu restitūciju, uzvirmojušas diskusijas arī par citu pirms 2.pasaules kara pastāvējušo biedrību tiesībām atgūt tām savulaik piederējušos īpašumus. Dmitrijs Krupņikovs nepiekrīt tiem, kas uzskata, ka ebreju īpašumu restitūcija būtu uzskatāma par precedentu denacionalizācijas rezultātu pārskatīšanai:
”Var aizbildināties ar daudzām lietām, ka denacionalizācija ir beigusies, nav beigusies. Bet 2009.gadā Latvija kopā ar 45 citām Eiropas valstīm parakstīja deklarāciju, kurā teikts, ka šīs valstis atrisinās ebreju reliģiskā un sabiedriskā īpašuma restitūciju tajā skaitā.
To parakstīja 2009.gadā, kad denacionalizācija bija beigusies. Ja parakstīja, tad varbūt ir jāizpilda?”
Tāpat Krupņikovs nepiekrīt apgalvojumiem, ka ebreju kopiena izmantotu ASV Valsts departamentu, lai izdarītu spiedienu uz Latvijas likumdevējiem. Tiesa gan, īpašumu restitūcijas jautājums vairākkārt ticis pārrunāts ar ASV īpašo sūtni holokausta jautājumos, tomēr neesot pamata uzskatīt, ka pret Latviju tiek izvirzītas kādas īpašas prasības.
”Mēs esam tikušies ar ASV Valsts departamenta pārstāvjiem, kuri uzskata, ka šis jautājums ir jāatrisina. Ka normālā, demokrātiskā pasaulē, Rietumu pasaulē, kur Latvija pieder, šie jautājumi ir jāatrisina. To viņi uzstāj ne tikai Latvijā, bet arī citās valstīs,” skaidro Ebreju kopienas pārstāvis Krupņikovs.
Līdz šim ebreju kopienai izdevies atgūt aptuveni 30 īpašumus, kas ebreju draudzēm un sabiedriskajām organizācijām piederēja pirms Latvijas okupācijas.
Četri no pieciem īpašumiem, ko politiķi iecerējuši atdot ebreju kopienai, patlaban ir sliktā tehniskajā stāvoklī.
Visvērtīgākais no Ebreju kopienai atdodamajiem īpašumiem ir Rīgā, Ernesta Birznieka-Upīša ielā 12. Piecstāvu ēka ir izremontēta un atrodas labā stāvoklī. Tās kadastra vērtība ir vairāk nekā 700 000 eiro. Tāpat kā pirms kara, arī šobrīd ēkā atrodas skola. Kopš septembra tajā mācās reliģiskās privātskolas "Harmonija" audzēkņi.
Skola telpas īrē no uzņēmuma SIA "Grata", kas savukārt tās īrē no Rīgas 3.arodskolas, kurai deviņdesmito gadu sākumā īpašumu pārvaldīt uzticēja Izglītības un zinātnes ministrija (IZM). Arodskola toreiz noslēdza īres līgumu ar SIA "Grata" uz 30 gadiem. Tagad SIA "Grata" ir iekārtojusi arodskolai kopmītnes Vijciema ielā 6, kuras apmaiņā pret telpām Ernesta Birznieka-Upīša ielā arodskolas skolēni izmanto bez maksas. Ja īpašumu atdos Ebreju kopienai, skolēniem visdrīzāk kopmītnes būs jāmeklē citur. Starp visiem zaudējumiem īpašuma atdošanas gadījumā Rīgas 3.arodskolas direktors Voldemārs Leitāns tieši kopmītnes uzsver kā pirmo.
"Rīgas 3.arodskola zaudēs četras lietas. Pirmais – moderni iekārtotu viesnīcu, ko mums uzcēla firma, kas mums to izīrē. Otrkārt, tajā daļā, kas mums nav izīrēta, līdz 100 kvadrātmetriem, mēs gribējām atvērt modernu darbnīcu. Trešais, tās ir autogarāžas, kur mūsu skolas automašīnas stāv, un ceturtais, tā ir īres maksa, ko katru mēnesi 2960 eiro vēl papildus "Grata" maksā skolai," uzskaita skolas direktors Leitāns.
Īpašuma atdošanas likumprojektā paredzēts Rīgas 3.arodskolai kompensēt ieņēmumus no īres maksas. Kas notiks ar SIA "Grata" noslēgto līgumu, pagaidām nav zināms.
Abi pārējie Rīgā esošie īpašumi ir tukši. Bijušo ebreju skolu Abrenes ielā 2 kopš 2009.gada pārvalda "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ).
Var manīt, ka tumši dzeltenīgā četrstāvu ķieģeļu ēka agrāk ir bijusi grezna, taču šobrīd tā izskatās nolaista.
"Tā kā nams nav piemērots valsts iestādēm, ēku bija plānots pārdot, lai atgūtu gadu laikā sakrājušās uzturēšanas izmaksas," pastāstīja VNĪ pārstāve Daiga Laukšteina.
Ja īpašumu bez atlīdzības atdos Ebreju kopienai, valsts VNĪ kompensēs par ēkā ieguldīto naudu. Cik tas varētu būt, Laukšteina nevarēja pateikt, jo tas būs atkarīgs no tā, kad īpašumu atsavinās.
Pēdējais no Rīgā esošajiem īpašumiem atrodas Ludzas ielā 25, tieši pretī Latvijas Kultūras akadēmijai. Pirms kara tajā atradās Ebreju ginekoloģiskā poliklīnika un dzemdību nams.
Šobrīd vairāk nekas neliecina, ka šeit bijusi slimnīca. Ēka atgādina graustu. Tai ir vairāki vaļēji un izsisti logi. Durvīm trūkst rokturu. Arī dzeltenais apmetums ir nobružāts. Ēkas priekšējo pagalmu autovadītāji izmanto kā stāvvietu.
Īpašums pieder „Rezerves zemes fondam”.
Arī abi ārpus Rīgas esošie īpašumi ir sliktā tehniskā stāvoklī. Jūrmalā, Kļavu ielā 13, pirms Otrā pasaules kara atradās sinagoga, taču šobrīd pašvaldībai piederošo īpašumu neviens neizmanto.
"Šobrīd tā ēka stāv tukša. Tur ir divas, faktiski trīs ēkas, un tās netiek nekādā veidā izmantotas ne pašvaldības funkcijām, ne arī iznomātas kādiem citiem lietotājiem.
Ieguldījumi būtu līdzvērtīgi jaunas ēkas būvniecībai, un pašvaldība nesaskata iespējas to izmantot savu funkciju veikšanai," stāsta Jūrmalas domes pārstāve Ieva Aile.
Jūrmalas dome ir jau vienojusies par īpašuma atdošanu Ebreju kopienai, ja tādas tiesības dos Saeima. Tāpat ir lēmuši arī Kandavas domes deputāti par īpašumu Kandavā, Lielā ielā 31. Arī šeit agrāk bija sinagoga, taču tagad ēka ir sliktā tehniskā stāvoklī, stāsta Kandavas domes priekšsēdētājs Normunds Štoferts (Latvijas Zemnieku savienība):
"Šobrīd mēs to neizmantojam, jo īpašums neatbilst būvniecības normatīvajiem aktiem, jo tur ir tāds stāvoklis, ka ir jāatjauno, jāstiprina sienas, kurās ir plaisas un tā tālāk. Mēs bijām vienā brīdī jau gatavi to darīt, bija arī skiču projekts par bibliotēkas izveidi un konferenču zāli, bet, tā kā līdz galam nebija sakārtots jautājums par īpašuma tiesībām, mēs esam to iesaldējuši. Īpašums stāv neizmantots, kamēr sakārtos šīs juridiskās īpašuma tiesības."
Kandavas pašvaldības vadītājs Normunds Štoferts cer, ka Saeima nekavēsies ar lēmuma pieņemšanu, lai īpašumu varētu sakārtot pēc iespējas ātrāk.
