Īstenības izteiksme 15 minūtēs

Reportāža: Elvīra no pansionāta pārceļas uz dzīvi dzīvoklī

Īstenības izteiksme 15 minūtēs

Māris Zanders. Iedomātās robežas

Joprojām nav noteikta par atskurbināšanas pakalpojuma sniegšanu atbildīgā institūcija

Dzērumu izguļ slimnīcās, policijā un sociālajā dienestā. Atskurbtuvju jautājums joprojām nav sakārtots

Klienti, kuriem nepieciešams atskurbināšanas pakalpojums, mēdz būt neadekvāti, agresīvi, nespēj nosaukt ne savu vārdu, uzvārdu, ne dzīvesvietu un tiek atrasti sabiedriskās vietās stiprā alkohola reibumā. Viņiem var būt hepatīts, HIV vīruss un citas slimības, kas jāpārbauda medicīnas speciālistiem. Savukārt pašvaldības par atskurbināšanās pakalpojumu iekasē atšķirīgas summas, kā arī nodrošina savādākus piedāvātos pakalpojumus. Latvijas Radio pētīja to, kādēļ atskurbtuvju jautājums Latvijā joprojām nav sakārtots.

ĪSUMĀ:

Latvijas pašvaldībās atskurbināšanas pakalpojums ir ļoti atšķirīgs, atskurbināšanu īstenojot medicīnas iestādei, sociālajam dienestam, Sarkanajam Krustam vai pašvaldības policijai. Atšķirīgas ir atskurbināšanas telpas, piedāvājums un izmaksas.

Tā, piemēram, Balvos, kur atskurbināšanas pakalpojumu sniedz pašvaldības policija, ir noteikta maksa -18 eiro 60 centi vienai personai. Daugavpilī, kur pakalpojumu nodrošina Daugavpils reģionālā slimnīca, sadarbības līgumos ar pašvaldībām ir noteikta fiksēta summa  - 32 eiro 98 centi, ja klients pavada slimnīcā laiku no astoņām līdz divdesmit četrām stundām. Ja šis laikposms ir ilgāks - maksājuma summa dubultojas. Savukārt Rēzeknē pakalpojumu nodrošina Rēzeknes pilsētas domes pārvaldes Sociālais dienests. Rēzeknē maksa par vienu stundu noteikta 5 eiro 45 centi. Piemēram, ja klients pavada atskurbtuvē astoņas stundas par pakalpojumu jāmaksā vairāk nekā 43 eiro.

Jau vairāk nekā 26 gadus atskurbināšanas pakalpojuma jautājums ir nesakārtots

Valsts kontrole savā revīzijas ziņojumā par to, kā pašvaldībās tiek nodrošināta sabiedriskā kārtība, secinājusi, ka jau vairāk nekā 26 gadu garumā netiek atrisinātas ar atskurbināšanas pakalpojumu sniegšanas organizēšanu un finansēšanu saistītas problēmas. Nav noteikts, kādām jābūt telpām, kur notiek atskurbināšanas pakalpojums, vai ir jābūt medicīnas darbiniekam, kurš apskata ievietotos klientus, lai pārliecinātos, vai nav savainojumu vai citu veselības problēmu. Valstī nav noteikts atskurbināšanas pakalpojuma normatīvais regulējums un atbildīgās institūcijas.

Daugavpilī atskurbināšanas pakalpojumu veic reģionālā slimnīca. Šeit Narkoloģijas nodaļā izveidotas divas detoksikācijas palātas, kas ne ar ko neatšķiras no citām nodaļas palātām. Detoksikācijas palātās ir gultas, klientiem ir iespēja nomazgāties, saņemt medicīnisko apskati. Nodaļu Latvijas Radio izrādīja Daugavpils reģionālās slimnīcas galvenais ekonomists Grigorijs Semjonovs, kurš atzina, ka būtu pareizāk, ja pakalpojumu īstenotu sociāla institūcija, ne medicīnas iestāde.

“Mums katrs pacients ir jāpārbauda, katram pacientam tiek veikti laboratorijas izmeklējumi, jo viņiem varētu būt tā, ka zem tās visas ainas varētu būt hepatīti, HIV vai vēl kas. Mums kā ārstniecības iestādei ir jāseko un jāievada attiecīgā informācija, katru personu mēs pārbaudām,” stāsta Grigorijs Semjonovs. Klienti ir vieni un tie paši - trūcīgie un bezpajumtnieki bez deklarētas dzīvesvietas, kas par pakalpojumu nav spējīgi maksāt

Par pakalpojuma sniegšanu līgumi noslēgti ar Daugavpils pilsētu, kā arī ar Daugavpils un Krāslavas novada pašvaldībām. Lielākoties pakalpojumu izmanto bezdarbnieki un bezpajumtnieki, bez deklarētas dzīvesvietas un iespējas samaksāt par pakalpojumu pašiem.

“Iepriekšējā mēnesī viens iedzīvotājs detoksikācijas palātā parādījās desmit reizes, un viņš ir starp tiem, kas ir nemaksātājs. Mēs esam viņus pieradinājuši, ka viņiem ir ērti saņemt ēdināšanas pakalpojumus, viņus mazgā, nodrošina naktsmītni,”

atzīst ārsts.

Detoksikācijas pakalpojumam Daugavpils slimnīcā noteikta fiksēta summa 32 eiro 98 centi, ja atrašanās ilgums palātā ir no astoņām līdz divdesmit četrām stundām. Taču, ja pacients atrodas ilgāk par diennakti, tad sākas otrais maksājums. Ja pacients maksā pats, summa ir vēl lielāka. Gadā vidēji tiek apkalpoti trīs ar pusi tūkstoši klientu. Tas, ka slimnīca uzņēmusi veikt atskurbināšanu, ir ērti klientiem, bet ne medicīnas iestādei. “Noslogot speciālistus, kas varētu nodarboties ar neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta darbības nodrošināšanu laikā, kad viņi sniedz sociālo pakalpojumu, droši vien nav pareizi, otrais, tā maksa neatbilst pašizmaksai, līdz ar to mums rodas klāt zaudējumi,” secina Semjonovs.

Balvos atskurbtuves pakalpojumu sniedz pašvaldības policija, Rēzeknē - sociālais dienests

Balvos atskurbināšanas pakalpojumu veic pašvaldības policija. Atskurbtuve atrodas tajā pašā ēkā, kurā Valsts policija. Telpas Latvijas Radio izrādīja Balvu novada pašvaldības policijas priekšniece Rita Kravale.

“Mums strādā četri uzraugi, puse slodzes ir apkopējai, kura reizi dienā uzkopj telpas. Šīs ir telpas, kurās mēs ievietojam aizturētās personas. Četras telpas. Izvietojam uz matračiem, telpas ir tīras, vēdināmas, šeit ir tualete, ir iespēja nomazgāt rokas ar karstu ūdeni, sākumā bija duša, bet šis pakalpojums netiek izmantots”, rāda Kravale.

Ja Daugavpils reģionālajā slimnīcā atskurbšanas telpas bija palātas ar gultām, tad Balvos tās līdzinās kamerām. Gulēšana uz grīdas, kur nolikti matrači, telpas malā caurums, kur iespējams nokārtot dabiskās vajadzības. Medicīnas darbinieks atskurbtuvē nestrādā. Ja klients sūdzas par pašsajūtu, tiek izsaukta neatliekamā medicīniskā dienesta palīdzība. Medicīnas apskatei izveidota atsevišķa telpa ar gultu. Balvos par atskurbtuves pakalpojumu līgums noslēgts ar piecām pašvaldībām.

Pērn atskurbtuvi Balvos izmantoja vairāk nekā 820 klientu, bet 2017. gadā šis skaitlis bija par simt klientiem mazāks.  Ar katru gadu klientu loks kļūst lielāks. Balvu novada pašvaldībai par atskurbtuves pakalpojuma sniegšanu ir noslēgts līgums ar piecām pašvaldībām. “Konkrēti Gulbenes, Alūksnes, Viļakas, Rugāju un Baltinavas [pašvaldības]. Pagājušajā gadā 43,7 procenti klientu atvesti no citiem novadiem," uzskaita Kravale.

2009. gadā Valsts policija vairākkārtīgi rakstīja iesniegumus novada pašvaldībai, lai tā sniegtu atbalstu atskurbtuves izveidošanai. 2014. gadā tika atvērta atskurbtuve, tad pašvaldība bija noslēgusi līgumu ar Sarkano Krustu. Taču pēc 2016. gada pašvaldība no pakalpojumu atteicās un to nodeva pašvaldības policijas atbildībā. Tas šķita izdevīgāk.

“Saprotot, cik lielu pienesumu pakalpojuma nodrošināšanā sniedz mūsu pašvaldības policija, visu pakalpojumu nodevām pašvaldības policijai, jo ir pilna pārskatāmība un kontrole. Es uzskatu, ka šis modelis, kas mums ir no 2016. gada, ir ļoti labs,”

skaidro Balvu novada domes priekšsēdētāja vietniece Anita Petrova.

SIA "Daugavpils reģionālā slimnīca" detoksikācijas palātas statistika

Hospitalizāciju sadalījums pēc dzimuma: vidēji trijos pēdējos gados - vīrieši 86% un 14% sievietes.

7% ir pacienti līdz 21 gadu vecumam, 43% - pacienti līdz 45 gadu vecumam un 50% - pacienti no 45 gadiem un vairāk.

Avots: Daugavpils reģionālā slimnīca

Savukārt Rēzeknē atskurbināšanas pakalpojumu kopš 2017. gada veic pilsētas domes pārvaldes Sociālais dienests. Atskurbtuve izveidota naktspatversmes ēkas pirmajā stāvā. Te ir divas telpas un izolators agresīviem klientiem. Atskurbtuvē redzami uz sienas izsisti robi, ir nodrupis apmetums. Gulēšana ir uz matračiem, tomēr šeit -- salīdzinājumā ar Balvu atskurbtuvi -- ir siltās grīdas. Telpas gaišas, izremontētas, ir tualetes pods un izlietne. Taču Rēzeknes nakts patversmes vadītāja Inga Kukule secina, ka ir nepieciešams veikt izmaiņas, jo jau šobrīd, piemēram, izlietne vairs neturas pie sienas.

“Sākumā nebija pieredzes, vienotu prasību no valsts arī nav, katra pašvaldība risina problēmu, kā saprot. Tagad mēs pastrādājām, uzkrājusies pieredze, saprotam, ko vajag, līdz ar to cenšamies vidi veidot drošāku,” saka patversmes vadītāja Inga Kukule.

Rēzeknes atskurbtuvē ievietotās personas apskata arī mediķis. Ja tiek konstatēts, ka personas ir narkotisko vielu reibumā, šādi klienti netiek ievietoti atskurbtuvē, bet gan vesti uz slimnīcu. Rēzeknes atskurbtuvi 2018. gadā izmantoja vairāk nekā 830 personas, bet vidēji mēnesī tie ir aptuveni 70 klienti. Līgums par atskurbināšanas pakalpojumu sniegšanu noslēgts arī ar blakus esošajiem Rēzeknes un Viļānu novadu. To, ka pakalpojumu īsteno Sociālais dienests, Rēzeknē uzskata par ne tik veiksmīgu piemēru, tomēr Rēzeknē pašvaldības policijas nav un tāpēc rasts šāds risinājums.

“Tomēr uzskatu, ka tas ir policijas jautājums, jo atskurbtuves klienti ir agresīvi, līdz ar to risks mūsu darbiniekiem, un ja zem viena jumta ar naktspatversmi, tad dzirdamība ir ļoti laba, un ja visu nakti kāds dauzās, tad tas ir mīnuss," piebilst  Kukule.

Atskurbtuvēm maz līdzību, bet daudz atšķirību

Pašvaldības par atskurbināšanas pakalpojumu sniegšanu saņem arī kompensāciju no valsts. Sākot ar 2015. gadu, Ministru kabinets Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai uzdeva līdz katra gada 1. februārim izvērtēt pašvaldību iesniegtos naudas pieprasījumus par iepriekšējo gadu par atskurbināšanas izdevumiem. Pašvaldības varēja pieprasīt naudu līdz 15 eiro apmērā par katru atskurbšanas telpā ievietoto personu, bet kopā ne vairāk par 200 000 eiro. Sākot ar 2018. gadu, noteiktais izmaksājamās summas kopējais apjoms netiek ierobežots. Pērn piešķirti vairāk nekā 297 800 eiro. Taču ar kompensāciju 15 eiro vienai personai ir par maz, atzīst Kukule. Problēma ir arī tas, ka klienti par pakalpojumu nemaksā.

“Uz 2018. gada 31. decembri parāds [bija] 37 tūkstoši 761 eiro. Rēķini bija 2018. gadā izrakstīti par kopējo summu 53 tūkstoši 954 eiro. Mazāk nekā puse nemaksā. Ir bijis tā, ka sociālais dienests ir gājis uz tiesu ar prasības pieteikumu. Ir vinnējis, taču, ja staigā pa tiesām, tas ir gan laiks, gan cilvēkresursi. To vajadzētu sakārtot valsts līmenī," norāda Kukule.

Pašvaldībām finansējums tiek piešķirts no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem, pielīdzinot atskurbināšanas pakalpojumus tādiem neparedzētiem notikumiem kā dabas stihijas. Lai gan, kā norāda pašvaldībās, tik neparedzams klientu loks atskurbtuvēs nemaz nav. “Pie mums mātes nāk, kas raud un prasa -- palīdziet, taču mēs nevaram aizsūtīt, nav piespiedu ārstēšanās, ir tikai brīvprātīgi. Alkoholisma problēma valstī ir liela,” secina Kravale.  

2018. gadā Latvijā atskurbināšanas pakalpojuma sniegšanā iesaistījušās 37 pašvaldības, no tām 14 ir izveidojušas atskurbtuves vai atskurbināšanas telpas, bet pārējās 23 šo pakalpojumu nodrošina sadarbības ietvaros. Gadu no gada  atskurbtuvju pakalpojumi nepieciešami arvien vairāk, savukārt uzsver Rēzeknes naktspatversmes vadītāja Kukule.

“Alkoholisma problēma ir aktuāla, un tas skaitlis aug tieši regulāro atskurbtuves klientu dēļ. Vieni un tie paši uzvārdi katru nedēļu tiek ievietoti, tāpēc aug gan parāds, gan statistika,"

konstatē Kukule.

Balvu, Daugavpils un Rēzeknes atskurbtuvēm līdzību ir nedaudz - visās ir novērošanas kameras un visām ir problēmas ar naudas līdzekļu atgūšanu no atskurbinātajām personām. Taču viss pārējais: infrastruktūra, izmaksas un piedāvātie pakalpojumi ir ļoti atšķirīgas.

Lai šai jomā ieviestu kārtību un saprastu, kas par šo pakalpojumu ir atbildīgs. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai līdz šā gada 30. aprīlim ir jāsagatavo un jāiesniedz izskatīšanai Ministru kabinetā informatīvais ziņojums par atskurbtuvēm pašvaldībās. Ziņojumā būs arī priekšlikumi par turpmāko rīcību, lai veicinātu atskurbināšanas pakalpojuma sniegšanas sakārtošanu, piedāvājot mehānismu turpmākai žūpības apkarošanas finansēšanai un administrēšanai.

------

Par problēmām, ko rada iereibuši bezpajumtnieki, piemēram, Rīgas Stradiņa slimnīcā, vēstīja arī raidījums “4. studija”. Pacienti bieži vien ir arī nepieklājīgi, un viens no šādiem "klientiem" pat apzadzis nodaļas darbiniekus.

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti