Panorāma

Ūdenspiegādes problēmas

Panorāma

Sācies koncertu cikls "Dzimuši Lavijā"

Latvietes vairs nedzemdē Valgā

Dzemdētājas Valkā vairs nedodas uz tuvējo slimnīcu Igaunijā, bet mēro 50 km līdz Valmierai

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 9 gadiem un 1 mēneša.

Kopš dzemdību palīdzība maksā 900 eiro, pierobežas iedzīvotājas savus mazuļus vairs nedodas dzemdēt uz Valgu Igaunijā. Līdz šim tieši šajā slimnīcā pasaulē nāca daudzi Valkas un tās apkaimes mazuļi. Taču tagad, kopš Nacionālais veselības dienests rūpīgi seko līdzi naudas plūsmai un spēkā ir Pārrobežu veselības aprūpes direktīva, dzemdētājas mēro 50 kilometrus (km) uz Valmieru, nevis kājām iet uz tuvējo slimnīcu Valgā.

Mazais Aksels varēja dzimt netālu no Valkas mājām esošajā Valgas slimnīcā Igaunijā, bet viņa dzemdību stāsts sākās, braucot uz 50 kilometru attālo Valmieru. “Ar ātro palīdzību mūs veda. Tagad vairs nevar [dzemdēt Valgā], jāmaksā 900 eiro,” stāsta Aksela mamma Diāna.

Kad par dzemdībām Valgā Latvija ar Igauniju norēķinājās pilnībā, vietējās iedzīvotājas ar EVAK karti kabatā devās dzemdēt turp. Vēl 2013.gadā Valgas slimnīcā no 170 dzemdībām 40 bija no tuvējās Valkas un apkaimes. Tagad vairs nē.

Lai gan tuvākā slimnīca ir Valgā, Latvijas pacienti tagad dodas uz Valmieru vai Smilteni. “Valmiera mums tuvākā, Valgā tagad par visu jāmaksā,” saka Diāna.

Izrādās, tieši Pārrobežu veselības aprūpes direktīvas dēļ tagad latviešu pacienti uz tuvējām kaimiņvalsts iestādēm vairs nedodas. Direktīva nosaka, ka pacients no savas valsts atgūst tikai tik lielu naudas daļu, cik par saņemto ārstēšanu paredz valsts tarifs. Un, tā kā Latvijā tas ir viens no zemākajiem Eiropā, veikt izmeklējumus vai operācijas Lietuvā vai Igaunijā ir dārgi un neizdevīgi. Piemēram, par dzemdībām var atgūt tikai trešo daļu naudas.

“Šis ir maksas pakalpojums, un interese doties uz Valgu ir zudusi,” atzīst Nacionālā veselības dienesta (NVD) pārstāve Māra Āboliņa.

Kamēr Latvija sedza visus izdevumus, katrs ceturtais Valgas slimnīcā dzimušais mazulis bija no Valkas. Pērn tur dzemdēja vairs tikai trīs sievietes no Latvijas, šogad – viena. Šī jaunā māmiņa neatgūs nevienu centu, jo dienestam izdevies iegūt pierādījumus, ka tā nebija neatliekama palīdzība. “Tādu gadījumu ir aizvien retāk, un nē, mēs nesegsim šo, jo izrādījās, ka tā ir plānveida palīdzība,” saka NVD pārstāve.

Citās Eiropas valstīs pārrobežu direktīva kalpo pacientu interesēs. Piemēram, daudzi vācieši dodas uz Čehiju veikt operācijas, kur pakalpojums ir tikpat labs, bet tarifs ir zemāks. Mūsējiem situācija ir pretēja. Pie tam, lai operētu sirdi vai acis ārzemēs, jāiegūst arī Nacionālā veselības dienesta atļauja.

Oktobrī aprit divi gadi, kopš visā Eiropas Savienībā stājusies spēkā Pārrobežu veselības aprūpes direktīva. Atšķirībā no citām valstīm, mūsu iedzīvotājiem no tās īpaša ieguvuma nav.

2013.gada vidū ziņots, ka vairāk nekā 40% mazuļu Igaunijas pilsētas Valgas slimnīcā piedzima māmiņām no Latvijas. Valsts satraucās, ka dzemdības kaimiņvalstī Latvijas budžetam izmaksā pārāk dārgi.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti