Sadaļas Sadaļas

Pusdiena

Trampa komanda jau plāno atcelt Obamas veselības aprūpes reformu

Pusdiena

Venecuēlas prezidents Maduro nomaina 15 ministrus un ieceļ jaunu viceprezidentu

Doktorantūras programmu skaits ik gadu aug, lai gan studentu kļūst mazāk

Doktorantūras programmu skaits ik gadu aug, lai gan studentu kļūst mazāk

Latvijā ir vērojama pārlieku liela augstākās izglītības studiju programmu dublēšanās, un, aicinot vispirms izvērtēt tieši doktorantūras programmas, Finanšu ministrija (FM) izsludinājusi iepirkumu. Konkursa uzvarētājs būs zināms janvārī, un tam būs jāizvērtē augstākās izglītības programmu lietderība. 

No šī vērtējuma būs atkarīgs tālāks Eiropas fondu atbalsts izglītības nozarei un tieši studiju programmu fragmentācijas sakārtošanai, nelietderīgās programmas likvidējot vai apvienojot. Lai gan agrāk pret šādu ideju iebilduši, tagad arī studenti aicina ieklausīties starptautisku ekspertu ieteikumos daudzās programmas apvienot, jo no tā atkarīga arī studiju kvalitāte.

Studiju programmu par daudz

Studiju programmu skaits ir neproporcionāli liels studējošo skaitam, līdz ar to studiju programmas dublējas un tās uzturēt nav izdevīgi, paudusi FM.

Pēdējo desmit gadu laikā studentu skaits sarucis par 35%, bet studiju programmu skaits šo gadu laikā audzis par vairāk nekā 300 programmām.

Lai samazinātu fragmentāciju un stiprinātu resursu koplietošanu, naudu Latvijai devusi arī Eiropa. Gada nogalē FM izsludinājusi iepirkumu, vispirms doktorantūras programmu izvērtēšanai. Konkursa uzvarētājs pētīs šo programmu lietderību, un no šī vērtējuma atkarīgs arī tas, kāds būs turpmākais Eiropas atbalsts izglītības nozarei.

Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) pārstāve Laura Treimane apliecina, ka valsts jau cenšas situāciju koriģēt, taču likvidēt vai nelikvidēt programmu – par to jāizšķiras pašai augstskolai.

"Tas veido šādu sadrumstalotu struktūru, ka ir uz mazāku studentu skaita joprojām liels programmu skaits. To šobrīd cenšamies ietekmēt pirmkārt ar budžeta vietu piešķiršanas principu pārskatīšanu. Mēs esam noteikuši minimālo studentu skaitu studiju programmās, tādā veidā veicinot to, ka valsts budžeta finansējums tiek piešķirts studentu skaita ziņā ietilpīgākām programmām," teica Treimane.

RSU: Latvijā trūkst jaunu doktoru

Doktorantūras līmenī visvairāk dublējoties studijas tādos virzienos kā ķīmija, vides zinātne, fizika, ekonomika un citos. Latvijas Universitātes (LU) rektors Indriķis Muižnieks sacījis, ka LU studiju programmu skaits tiks samazināts tuvākajā laikā, verot ciet tos studiju virzienus, kas ir mazāk pieprasīti un savstarpēji dublējas.

Rīgas Stradiņa universitātē pašlaik ir septiņas doktorantūras programmas, no tām visapmeklētākās medicīnā un jurisprudencē. Universitātes doktorantūras nodaļas dekāns Aigars Pētersons nedomā, ka mazāk apmeklētākās programmas, kā politikas zinātne vai socioloģija, vajadzētu likvidēt. Tieši pretēji, esot jādomā, kā vairāk valsts budžeta naudas ieguldīt jaunajos zinātniekos.

"Jaunu doktoru trūkums Latvijas tautsaimniecībā, tā ir viena no vislielākajām problēmām šobrīd.

Šobrīd neesam slēguši savas doktora studiju programmas. Mums ir pieprasījums. Neviens nav šobrīd definējis Latvijā, cik būtu tas minimālākais.

Vai cik būtu tas maksimālākais doktorantu skaits, kad mēs atjaunojam, kad mēs slēdzam ciet vai kad mēs veram vaļā," teica Pētersons.

Izglītības ministrija arī nespējot piesaistīt vairāk Eiropas fondu naudas, kritizē Pētersons.

Studenti sliecas piekrist OECD

Tikmēr Latvijas Studentu apvienībā norāda, ka, lai gan sākotnēji, kad izglītības ministrs bija Roberts Ķīlis, studenti nepiekrita atsevišķu augstskolu slēgšanai vai apvienošanai, tagad būtu vērts ieklausīties arī Ekonomiskās Sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) ekspertu ieteikumos un resursus izglītībā tērēt efektīvāk.

"Neapstrīdami, ka līdzīgās vai attiecīgi vienādās studiju programmas Latvijas tirgū veicina savstarpēju konkurenci starp augstskolām.

Tomēr uzskatām, ka ir jāizvērtē tas, cik tas ir lietderīgi, kā arī jāatceras tas, ka Latvijas augstākā izglītība nekonkurē tikai nacionālā līmenī, bet arī Eiropas un pasaules kontekstā," teica apvienības prezidente Maira Belova.

Studiju programmu piedāvājuma pārskatīšana esot pašu augstskolu interesēs.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt