Diskusijās par veselības aprūpes finansēšanu spriedīs par pakalpojumu groziem un nodokļu nemaksātājiem

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 6 gadiem.

Sākoties pirmajām diskusijām par jauno veselības aprūpes finansēšanas modeli, iezīmējas divi galvenie pārrunājamie jautājumi: pakalpojumu apjomu dažādām iedzīvotāju grupām un par to, kā veselības aprūpē integrēt tos pacientus, kas neveic nekādas sociālās iemaksas.

Premjers uz tikšanos pirmdien, 14.augustā, aicinājis Saeimas un atbildīgo ministriju pārstāvjus, lai pārrunātu topošo veselības aprūpes finansēšanas likumprojektu. Plānots, ka jaunajā modelī varētu nodalīt iedzīvotājus nodokļu maksātājus no nemaksātājiem, vai arī noteikt nodokļu apmēra slieksni, no kura iedzīvotājam pienākas kāds no diviem veselības aprūpes pakalpojumu groziem.

Paredzēts, ka jāvienojas par to, kuras sociālās grupas apdrošina valsts, vai arī kurām iedzīvotāju grupām būs jāmaksā valsts nodeva par šiem pakalpojumiem. “Es domāju, pieejamās naudas daudzums šoreiz ir otrajā plānā, jo, redziet, vispirms ir skaidri un gaiši jāzina, kā nauda tiks lietota, un tas būtiskākais, kādi pakalpojumi tiks piedāvāti,” pauda Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas vadītāja Aija Barča (Zaļo un zemnieku savienība).

Barča prognozē, ka šīs dienas sarunas būs lietišķas. Tajās tikšot pārrunāta arī Nacionālā veselības dienesta reorganizācija. Piektdien likumprojekta pagaidu saturs pārrunāts ar sociālajiem partneriem. Šīs dienas tikšanās būšot slēgta un bez iespējām žurnālistiem uzdot jautājumus, informē Valsts kancelejā.

Arī Latvijas Ārstu biedrības prezidents Pēteris Apinis ir nerunīgs: “Es šodien pulksten vienos esmu izsaukts pie premjera, tad es labāk atbildēšu pēc tam, kad es būšu viņam pateicis savu viedokli.

Es esmu bažīgs. Tas būtu pats maigākais formulējums, kādu es to spēju izteikt.

Sākumā gribu runāt ar premjeru, nevis publiski.”

Latvijas Darba devēju konfederācijā gan likuma pagaidu versiju vērtē atzinīgi. Minimālās algas saņēmējiem piekļuvei sistēmai varētu būt jāmaksā 4,30 eiro. Tas gan valsts budžetam nebūšot liels pienesums, vērtē konfederācijas ģenerāldirektore Līga Meņģelsone.

“Latvijas Darba devēju konfederācija jau vairākus gadus ir prasījusi un lūgusi, lai šis veselības apdrošināšanas princips tiktu ieviests, jo pretējā gadījumā mēs redzam, ka ēnu ekonomikas un aplokšņu algu procents, ja ne aug, tad nesamazinās. Protams, galvenais – ja nodokļu maksātājs redz pievienoto vērtību un viņam būs drošība arī šajā ziņā, tas ir ļoti, ļoti nozīmīgi,” norādīja Meņģelsone.

Pirmdien paredzētas tikai diskusijas, un nav skaidrs, vai jauno likumprojektu skatīs steidzamības kārtā vai trīs lasījumos. Aija Barča sacīja, ka likumprojekts jāizstrādā, iesaistot arī pacientus pārstāvošās organizācijas.

“Es sliecos domāt, ka likumam Saeimā ir jāvirzās trīs lasījumos. Par to es šodien arī sarunu dalībniekus informēšu, jo ir jāizstrādā iespējami precīzi un kvalitatīvi,” sacīja Barča.

Pašlaik gan nav prognozējams, cik ilgā laikā likumprojekts varētu tikt pieņemts. Zināms, ka tajā atrunāts, ka 2020.gadā veselības aprūpes finansējumam jāsasniedz 4% no iekšzemes kopprodukta.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti