Panorāma

Mongolija ieviesīs bezvīzu režīmu Latvijas valstspiederīgajiem

Panorāma

Komisiju J.Streļčenoka darba vērtēšanai neveidos

Digitālās televīzijas lietā prasa pat līdz pieciem gadiem cietumā

Digitālās TV lietā prokurors Liepniekam un Zabeckim prasa piecus gadus cietumā

Tā dēvētajā digitālās televīzijas krimināllietā prokurors Edvīns Piliksers ceturtdien tiesā prasīja sodīt apsūdzētos ar naudas sodiem, piespiedu darbu un arī reālo brīvības atņemšanu. Bargāko sodu prokurors prasa kādreizējam premjera padomniekam Jurģim Liepniekam un bijušajam „Kempmayer” valdes loceklim Andrejam Zabeckim - piecu gadu cietumsodu un naudassodu 170 minimālo algu jeb 54 400 eiro apmērā, informēja LTV korespondents Aigars Lazdiņš. 

Finanšu konsultantu Hariju Krongornu prokurors lūdza sodīt ar pieciem gadiem cietumā un 150 minimālo algu naudassodu.

Bijušo „Kempmayer” valdes locekli” Jāni Svārpstonu prokurors prasīja sodīt ar četru gadu cietumsodu un 200 minimālo algu sodu, uzņēmēju Uldi Kokinu – ar četru gadu cietumsodu un 100 minimālo mēnešalgu sodu. Advokātam Jānim Lozem prokurors lūdza piespriest četru gadu cietumsodu un 150 minimālo algu naudassodu.

Bijušo Digitālā Latvijas radio un televīzijas centra vadītāju Guntaru Spundi prokurors prasīja sodīt ar trīs gadu cietumsodu un 200 minimālo algu sodu,  bijušos „Kempmayer” valdes locekļus Jāni Zipu un Juri Ulmani – ar trīs gadu cietumsodu un 150 minimālo algu naudassodu.

Gintam  Bandēnam prokurors prasīja piemērot naudassodu 100 minimālo mēnešalgu apmērā,  advokātam Mārtiņam Kvēpam prokurors lūdza piemērot 100 minimālo algu sodu, bijušajam DLRTC konsultantam Valdim Purvinskim – 70 minimālo algu sodu, bijušajiem DLRTC valdes locekļiem Jānim Plūmem un Alfrēdam Janevicam – naudassodu 30 minimālo mēnešalgu apjomā.

LNT dibinātājam Andrejam Ēķim prokurors prasīja piemērot 140 minimālo algu naudassodu.

Bijušajiem Latvijas Valsts radio un televīzijas centra valdes locekļus Ojāru Rubeni, Adrianu Boldanu un Didzi Jonovu prokurors prasīja sodīt ar  280 stundām piespiedu darba, liedzot uz pieciem gadiem ieņemt Satiksmes ministrijas pilvarotas personas amatu.

Visbargākie sodi digitalizācijas lietā ir pieprasīti Jurģim Liepniekam, Andrejam Zabeckim un Harijam Krongornam, jo, kā norādīja prokurors Edvīns Piliksers, šīs personas esot bijušas reģistrētas kā patiesie labuma guvēji lietā minētajos ārzonu uzņēmumos. Pārējiem apsūdzētajiem sodi ir prasīti atbilstoši katras personas ieguldījumam un pienesumam "viņu kopīgajā lietā", sacīja prokurors.

Tiesāšanās laikā viens no apsūdzētajiem - bijušais Latvijas Valsts Radio un televīzijas centra valdes priekšsēdētājs Māris Pauders - psihiski saslima. Tāpēc prokurors viņu lūdza atzīt par vainīgu, bet nepiemērot sodu. Savukārt cita apsūdzētā - kādreizējā LVRTC pilnvarniece Ināra Rudaka - nomira.

Pagaidām nav zināms, kad tiks paziņots spriedums, kuru vēl būs iespējams pārsūdzēt.

"Digitālgeita" sākās 2000.gadā ar vērienīgu plānu ieviest digitālo televīziju, kas 2003.gada Einara Repšes valdībai radīja aizdomas par krāpšanos. Galvenajam valsts dibinātās akciju sabiedrības “Digitālais radio un televīzijas centrs” sadarbības partnerim no Lielbritānijas “Kempmayer Media Limited” pretēji apgalvotajam nebija pieredzes šādu projektu īstenošanā. 

2003.gadā tika ierosināta krimināllieta. 2006.gadā Liepnieks publiski apstiprināja bijušā premjera Andra Šķēles saistību ar digitālās televīzijas projektu.  Tiesā lieta nonākusi 2007.gadā. Kopumā tajā apsūdzēti 18 cilvēki.  Izmeklētājiem radās aizdomas, ka līgums ar šim mērķim piesaistīto Lielbritānijas uzņēmumu noslēgts valstij ļoti neizdevīgs un britu firma patiesībā ir tikai izkārtne, kas pastarpināti pieder Latvijas iedzīvotājiem. Viņi tagad nonākuši uz apsūdzēto sola, kur apsūdzības svārstās no amatpersonas bezdarbības, līdz krāpšanai un naudas atmazgāšanai. 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt