„Ja Dienvideiropā gadu mijā plosīsies sniega vētras un būs nepierasts aukstums, tad pie mums jārēķinās ar ļoti slideniem ceļiem, mazāki lauku ceļi Vidzemē un Latgalē var būt iekalti pamatīgā ledus kārtā,” kolēģis Toms Bricis prognozē, ka Jaungada naktī un Vecgada dienā sniegs pāries smidzinošā lietū. Gaisa temperatūra būs no plus viena grāda valsts austrumos līdz plus pieciem sešiem grādiem Kurzemē.
Tāpēc, ņemot vērā laika apstākļus, svētku brīvdienās būt atbildīgiem uz ceļiem aicina Valsts policijas Satiksmes drošības pārvaldes priekšnieks Normunds Krapsis. Viņš arī īpaši mudina līdzcilvēkus rīkoties, redzot, ka iereibis cilvēks nolēmis sēsties pie stūres: „Tad es, protams, aicinātu būt atbildīgiem, nestāvēt malā. Ja nav iespējams apstādināt pašu spēkiem, tad, protams, ir iespēja zvanīt policijai, lai policija pieņem kādus mērus un spētu novērst šīs traģēdijas, kas mums šad tad notiek.”
Taču, lai gaidāmās svētku brīvdienas neizvērstos gājējiem tik traģiskas kā nesenais Ziemassvētku laiks, kad bojā gāja trīs gājēji, ejot pa neapgaismotiem ceļu posmiem, ir jābūt atstarotājam vai atstarojošai vestei. Uzsniegot sniegam, arī biežākas ir kāju, roku un smagākas – galvaskausa, mugurkaula traumas, kas gūtas paslīdot.
Savukārt gadu mijas iestāšanās brīdi ar bažām gaidīs ātrās palīdzības brigāžu mediķi, kas strādās Vecgada naktī. Satraukums ir par pirotehnikas ierīču sprāgšanas radītām sekām. Pērn bija 11 cietušie, no tiem četri bērni, atceras Inga Vītola no Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta: „Līdz ar to mēs ļoti uzmanīgi gaidām šo gadu un pastiprināti vēršam uzmanību, lai iepazītos ar drošības [instrukciju], lietojot pirotehniku. Un noteikti pārrunāt ar bērniem, kā rīkoties uguņošanas laikā, un nepieļaut, lai bērni piekļūst pirotehnikas ierīcēm. Traumas parasti ir ļoti smagas – sākot no dzirdes traucējumiem, sejas apdegumiem, plēstām brūcēm pirkstos. Ir savainotas sejas līdz pat kaulu lūzumiem, acu traumām.”
„Tātad tās ir traumas, kas ir paliekošas un var atstāt sekas uz visu dzīvi,” par traumām, kas gūtas no pirotehnikas, saka mediķu pārstāve.
Savukārt Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) aicina laicīgi izlemt, kurš būs salūta rīkotājs. Tam ir jābūt cilvēkam, kurš būs skaidrā un laikus būs iepazinies ar pirotehnikas lietošanas instrukciju.
VUGD pārstāve Viktorija Gribuste arī aicina pirms gadumijas sagaidīšanas rūpīgi palūkoties, kas atrodas uz balkona: „Mūsu pieredze liecina, ka jaungada mijā visvairāk izsaukumu ir uz degošajiem balkoniem. Varbūt pat liekas, ka tur nav nekā, kas var aizdegties. Pagājušajā gadā, piemēram, dega gumijas zābaki, kaste ar kūdru un citas sadzīves mantas.”
Ugunsdzēsēji arī aicina pirotehniku glabāt bērniem nepieejamā vietā. Bērniem bīstamas var būt arī plaukšķenes un brīnumsvecītes. To, ka svētku laikā bērniem vispār ir nepieciešama nepārtraukta uzmanība, akcentē arī Bērnu slimnīcas pārstāve Romēna Namniece:
„Jo, ja bērnu pieskata visi, tas nozīmē, ka nepieskata neviens. Un zinot, ka Jaunais gads ir viesošanās vai viesi nāk pie mums ciemos, tad viennozīmīgi uzticēsim vienam pieaugušajam, nevis visiem kopā.”
Tāpat arī mediķi aicina īpaši pieskatīt bērnus, piemēram, nesen kāds bērns guvis elektrotraumu, spēlējoties un pārraujot eglītes elektrisko lampiņu virteni.
